Ar grandioziem koru koncertiem, izcilu muzikologu un vēsturnieku lasījumiem par Jāni Cimzi noslēdzās viņa 200 gadu jubilejas gada pasākumu cikls Rīgas Latviešu biedrībā.
Programmu “Gaismu sauca” sāka Valkas senioru koris “Dziesmu rota” diriģentes Tatjanas Tīrumas vadībā, tautasdziesmu “Teci, teci, valodiņa!” J. Cimzes apdarē.
Eiropā piemin Vāgneru, Verdi un CimziSvinīgu svētku uzrunu teica Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis, uzsverot, ka J. Cimzes jubilejas svinības ir nozīmīgs notikums visas Eiropas dzīvē, ko latvieši vēl īsti nemaz nav apjautuši. “Pērn visa civilizētā Eiropa atzīmēja 200 gadu jubileju Vāgneram un Verdi, bet šogad mēs svinam šādu jubileju Jānim Cimzem,” saka G. Gailītis. Zīmīgi, ka noslēguma pasākums notika tieši Latviešu biedrības namā, kura Goda biedrs ir arī J. Cimze. Daudz darba, lai aiznestu viņa vārdu no Valkas līdz galvaspilsētai un ieinteresētu ievērojamus mūzikas vēsturniekus pētīt Cimzes darbošanos, paveikusi arī Valkas novada dome, tādējādi no lokālām svinībām šo jubileju pārvēršot par visas Latvijas svētkiem. “Latviešu biedrība ir viens no Cimzes darbības rezultātiem. Viņš palīdzēja latviešiem un igauņiem tapt par kultūrnācijām. Jānis Cimze bija skolotājs, bet viņa audzēkņi devās pa visu Latviju un uz Igauniju, veidoja teātrus, korus un tā stiprināja kultūru,” uzsvēra V. A. Krauklis.Tā bija J. Cimzes misija, veidot un stiprināt latviešu un igauņu nāciju kultūru. Tādēļ, kā izteicās V. A. Krauklis, vajadzētu panākt, lai J. Cimzi godinātu un atcerētos katrs latvietis.G. Gailītis uztvēra šo domu un akcentēja, ka ikviens latvietis, kurš sāktu pētīt savu dzimtas koku un arhīvus, noteikti atrastu kādu saikni ar J. Cimzi. Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde sacīja, ka mēs atceramies J. Cimzi kā skolotāju ar lielo burtu, kurš izglītojis daudz jaunu cilvēku un bija nospraudis sev dzīvē lielu mērķi – izcelt un izkopt latviešu kultūru. Cimzes audzēkņi savu skolotāju cienīja divu īpašību dēļ – par viņa sirdsdegsmi un aizrautību. J. Cimzes krājums “Dziesmu rota” nenoliedzami ir liels devums kultūras dzīves attīstībā.
Lasījumos lauž stereotipusPēc ministres svētku konferencē uzstājās mūzikas vēsturnieks Arnolds Klotiņš, vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, diriģents un pedagogs Jānis Erenštreits, muzikoloģe Ilma Grauzdiņa un muzikologs Arvīds Bomiks. Katrs no viņiem bija izpētījis kādu līniju J. Cimzes dzīvē un ar to iepazīstināja klātesošos. A. Klotiņš apgāza līdz šim pieņemtos stereotipus, ka Cimze izdabāja vāciešiem. Viņš atgādināja, ka, lai par to runātu, jāatceras, kāds toreiz bija laiks. J. Cimze piedzima dzimtbūšanas laikā vagara ģimenē. Skolas toreiz atradās vācu muižnieku un garīdznieku pārvaldībā. Jānis Cimze, kurš izglītību bija ieguvis Vācijā un Itālijā, vairs nespēja būt pazemīgs. Viņš ieradās Latvijā, būdams patstāvīgs, ar savu domāšanu un uzskatiem. Lai varētu strādāt skolā, nācās būt diplomātam. Diemžēl vairāki pētnieki šim jautājumam pieiet virspusēji. Itin bieži 60. un 70. gadu raksti par J. Cimzi sākas ar garu teikumu, kura sākumā tiek uzskaitīta daļa negatīvu momentu, un tikai pēc tam palīgteikumā uzsver pozitīvo. A. Klotiņš minēja vienu piemēru – “Lai gan Cimzem piemīt pakļaušanās pārvācošanas tendencei, labvēlība pret reakcionārās muižniecības politiku, tad tomēr…”, Seko dažu pozitīvu momentu uzskaitījums. “Netaisnīgie Cimzes vērtējumi sakņojas senā viņu vērtētāju netikumā. Viņi prasa no Cimzes to, ko varētu viņam prasīt mūsdienās. Ir jāatceras, ka Cimze piedzima 1814. gadā, un tikai krietni vēlāk radās jaunlatviešu kustība. J. Cimze prata sadzīvot ar savu laiku un palikt sirdī īsts latvietis,” uzsver A. Klotiņš. Viņš pieskārās arī vēsturē bieži minētajam J. Cimzes strīdam ar Ati Kronvaldu Pirmo Vispārējo Dziesmu svētku goda mielastā. Tajā J. Cimze izteicās, ka bez vācu kultūras skolas nebūtu latviešu dziesmu. A. Kronvalds, kurš pats bija guvis izglītību Vācijā, atbildēja, ka Dziesmu svētku garu veido senču tradīcijas un nacionālais gars. “Taisnība ir abiem, jo Vācijā jau toreiz bija izkopta koru kultūra un no tās bija ko pārņemt. Cita starpā, vēl daži tā laika liecinieki ir teikuši, ka pēc mielasta abi strīdnieki draudzīgi aizgājuši, viens otru balstīdami,” ar humoru piebilst A. Klotiņš.
Viss tika darīts no sirdsDaudz interesantu faktu pastāstīja arī citi runātāji. No klausītājiem varēja dzirdēt, ka būtu labi, ja šos lasījumus dzirdētu visā Latvijā. Tie pilnīgi citādā gaismā izgaismoja latviešu dižgaru J. Cimzi.V. A. Krauklis uzskata, ka tik apjomīgi pasākumi izdodas, ja to organizācijā visi rīkojas no sirds un izteica cerību, ka turpmāk J. Cimze ieņems latviešu un igauņu nācijās to vietu, ko ir godam pelnījis.A. Ikšelis, izsakot vērtējumu J. Cimzes jubilejas gadam, uzsvēra, ka visa gada garumā notikuši vairāk nekā 20 pasākumu un tie bijuši saistīti ne tikai ar dziedāšanu. “Tajos iesaistījām jauniešus, pensionārus un igauņus. Tagad Rīgā notiek noslēgums. Domāju, ka viss ir labi izdevies. Par to jāpateicas ļoti saskanīgam komandas darbam, jo viens nekad to visu neuzspētu. Mēs saņēmām fantastisku atbalstu no visiem republikas koriem. Es visiem, kuri mūs atbalstīja, esmu ļoti pateicīgs,” saka A. Ikšelis.
