Brantu pagasta amatierteātra jaunākais iestudējums “Centrifūga” pēc dramaturga Gunāra Priedes tāda paša nosaukuma lugas motīviem ir pavisam svaigs, tikai nesen piedzīvojis pirmizrādi, taču jau ticis atzinīgi novērtēts teātra mākslas lietpratēju aprindās.
Jau rakstījām, ka pēc Smiltenes novada amatierteātru skates žūrija šo iestudējumu izvirzīja tālāk uz Latvijas amatierteātru iestudējumu skates “Gada izrāde 2016” Vidzemes reģionu, novērtējot Brantu pagasta amatierteātra režisores Gitas Skadiņas un aktieru darbu.
Pēc izrādes pārdomā
režisores izvēli
Vienu no labākajām savām lugām “Centrifūga” Gunārs Priede sacerējis 1984. gadā, ātrāk par citiem pievēršoties padomju laikā noklusētiem Otrā pasaules kara notikumiem. Priedes “Centrifūga” ir reālpsiholoģisks vēstījums, kas atspoguļo kara beigu notikumus Kurzemes katlā, kādās lauku mājās, kur zem viena jumta dzīvo latvieši, vācu armijas kareivji un lauku darbos nodarbinātie padomju karagūstekņi. Kara centrifūga samaļ ikvienu no viņiem, iepriekš pārbaudot katra cilvēcību ekstrēmos apstākļos, kad galvenais ir izdzīvot, bet tikai – par kādu cenu?
“Centrifūgu” brantēniešu iestudējumā paguvusi noskatīties launkalniete Ināra Grundāne. Viņa bija dzirdējusi par Priedes “Centrifūgu”, tāpēc gribēja redzēt, par ko šī luga ir. “No sākuma izrāde man uzvēdīja nepatīkamas emocijas saistībā ar padomju iekārtu. Ļoti emocionāli uzrunāja izrādes noslēgums, režisores veikums un aktieru kopdarbs. Tas bija iespaidīgi, atmiņā paliekoši,” iespaidos dalās I. Grundāne. Viņa vēlāk arī ilgi domājusi, kāpēc režisore Gita Skadiņa izvēlējusies iestudēt tieši šo lugu.
“Tāpēc, ka šis literārais materiāls ir ļoti spēcīgs, tajā ir viss – mīlestība, politika, ko šoreiz ārā nevilku, un ārkārtīgi meistarīgi uzrakstīti, skaisti, spilgti tēli,” savu izvēli motivē režisore.
Jāpiebilst, ka brantēnieši iestudējuši tikai vienu no trijiem “Centrifūgas” cēlieniem. Amatierteātrī, kur katram aktierim ir cits, tiešais, darbs, strādāt ar tik apjomīgu tekstuālo materiālu būtu grūti. Jau tagad mēģinājumi paņēmuši daudz no aktieru brīvā laika, tāpēc režisore teic lielu paldies viņu ģimenēm, kuras vistiešāk to izjutušas.
Izdzīvot varoņu likteņus – smagi
Iestudēt “Centrifūgu” nebija viegli, “Ziemeļlatvijai” atzīst ne viens vien no aptaujātajiem aktieriem. Brantēnietei Laimai Lūkinai (izrādē – lībietei Nēzei) acīs pat sariešas asaras, to atceroties. Mēģinājumi aktieriem uzvandījuši atmiņas par savu dzimtu vēsturi. Arī Laima Lūkina atcerējusies savu vecmāmiņu un vectēvu, kurš tika izsūtīts.
“Visi mūsu aktieri ir malači, visi tika galā un iznesa savus tēlus. Par to esam pateicīgi mūsu režisorei, kuru mīļi saucam par mammu,” smaida L. Lūkina.
Jānis Justs izrādē “Centrifūga” attēlo ukraini karagūstekni Nikolaju, kurš par vēdera tiesu strādā kāda latviešu zemnieka mājās. Aktieris priecājas spēlēt G. Priedes lugā, jo savulaik tieši pēc šā dramaturga lugas “Smaržo sēnes” noskatīšanās sācis uz teātri raudzīties citām acīm.
“Kaut arī man lugā “Centrifūga” ir trešā plāna loma, spēlēju to ar lielu azartu,” atzīst J. Justs un uzskata, ka šajā izrādē nav jāanalizē politiski aspekti, sadalot varoņus komunistos un fašistos. “Katrs no viņiem bija cilvēks. Katrs gribēja kaut ko sev un citiem, mēģināja mainīt nevis pasauli globāli, bet gan apkārtējo vidi. Katrs bija tā laika apstākļu upuris,” spriež aktieris. Savā lomā viņš jau ir iespēlējies, un pēc izrādes vajagot laiku, lai atkal būtu Jānis Justs, nevis karagūsteknis Nikolajs. Viņa varonim gan laimējās izglābties no vācu armijas, taču sodīja savējie. Pēc kara beigām Nikolajs, tāpat kā daudzi citi atbrīvotie karagūstekņi kā “dzimtenes nodevēji”, nonāca padomju gulaga nometnēs.
Izrādē “Centrifūga” spēlē deviņi aktieri. Divi no viņiem ir viesmākslinieki no Blomes SIA teātra: galvenās lomas atveidotāja Ilze Nulle un Mārtiņš Kalns, kurš izrādē tēlo vācu armijas karavīru Gothardu. Tieši viņam izrādei darināts speciāls tērps – pēc oriģināla uzšūta vācu armijas karavīra forma, kas ir Smiltenes drēbnieces Ausmas Avotiņas roku darbs.
Izrādei scenogrāfiju veidojis blomēnietis Vitauts Celms, un viņa veikumu režisore vērtē atzinīgi, jo “simbolika strādā”. Galvenajai varonei Irmai vēl priekšā ir 1949. gada 25. marts un izsūtījums, uz ko izrādes finālā norāda viņas izpostītā lauku māja, pa kuras tukšajiem logiem un durvīm smagos vālos veļas migla.
Vairāk foto no izrādes – www.ziemellatvija.lv.
Uzziņai
Brantu pagasta amatierteātris
“Centrifūga”
Lomās:
Irma – Ilze Nulle
Sergejs – Raimonds Ūdrītis
Nēze – Laima Lūkina
Marusja – Natālija Ragovska
Nikolajs – Jānis Justs
Laimgaita – Dzintra Sābule
Kārlis – Aivars Šaicāns
Gothards – Mārtiņš Kalns
Likteņmāte – Selga Ivulāne
