Valkas ģimnāzijas 11. klases audzēknis Viktors Magone ir viens no 50 Latvijas Talantu akadēmijas studentiem.
Valkas ģimnāzijas 11. klases audzēknis Viktors Magone ir viens no 50 Latvijas Talantu akadēmijas studentiem. Divus gadus pāris reižu mēnesī viņš dosies uz galvaspilsētu, lai gūtu jaunas zināšanas pie vadošajiem profesoriem savās nozarēs.
“Man joprojām neviens īsti nav izskaidrojis, kas ir Talantu akadēmija. Patiesībā pats nemaz nepieteicos šim konkursam. Vienā jaukā vasaras dienā man piezvanīja klases audzinātāja Ira Silāja un paziņoja, ka esmu pieteikts tādam konkursam, kurā no visām Latvijas vispārizglītojošajām skolām pieņems tikai 50 studentus, lai viņi varētu mācīties Talantu akadēmijā, padziļināti apgūt zināšanas savas nākotnes veidošanai un kļūtu par labākajiem savas profesijas pārstāvjiem valstī,” stāsta Viktors.
Starp gudrību un zināšanām ir atšķirība
Pavisam no ģimnāzijas bija pieteikti četri skolēni, turklāt visi — puiši no 11. klasēm. No viņiem trijiem bija iespēja aizbraukt uz konkursa pirmo kārtu Rīgā. Tur bija uzdevumi loģikā, valodā un matemātikā. Tā nu iznāca, ka Viktors ir vienīgais, kurš nokļuva konkursa nākamajā kārtā. Tā bija grupas intervija septembrī. “Grupā bijām četri skolēni. Katram klātesošie bija jāiepazīstina ar sevi, Talantu akadēmijas vadībai jānodemonstrē savas spējas komandas darbā. Beigu beigās tā iznāca, ka veiksmīgi izgāju arī šo kārtu un iekļuvu starp tiem 50, kuri uzskatāmi par šīs programmas studentiem,” atceras Viktors.
Trešdien Hansabankas centrālajā ēkā notika šo studentu tikšanās ar ministriem. Nākamnedēļ skolēni saņems pilnus darba grafikus, un novembrī sāksies mācības, kas turpināsies reizi vai divas reizes mēnesī. Divus gadus sestdienās būs jādodas uz galvaspilsētu. Studentiem visus izdevumus apmaksās. Par pasniedzējiem uzaicināti vadošie savas nozares profesori.
Esmu dzirdējis vairākus skolotājus sakām, ka Viktors ir neparasti gudrs, tāpēc viņam pašam pajautāju, ko nozīmē būt gudram. “Esmu vairākkārt redzējis un lasījis, ko par to saka titulēti cilvēki. Starp gudrību un zināšanām ir liela atšķirība. Par to esmu daudz domājis, bet nekad šo atšķirību neesmu sapratis. Es īsti nevaru pasacīt, ko nozīmē būt gudram. Manuprāt, tas ir atkarīgs no audzināšanas, no vecākiem, no tā, kā vecāki jau sākumā iepotē uzskatus par dzīves jēgu. Ir nozīmīgi, vai Dieva dotais talants tiek izmantots vai ne,” cenšas definēt Viktors. Viņš ir īsts valcēnietis, jo ir piedzimis šajā pilsētā. Tiesa, vecāki Valkā ieradušies katrs no savas puses. Jautāts, vai viņa vecāki ir ļoti skoloti cilvēki, Viktors atbild, ka viņi ir dzīves skoloti un labi saprot izglītotības nozīmi.
Intereses tiecas arhitektūras virzienā
Ir dažādi testi intelekta noteikšanai. Arī Viktors internetā sameklējis populāro IQ testu, bet viņam vienmēr pietrūcis pacietības to aizpildīt līdz galam. Testā ir apmēram 70 loģikas uzdevumu, turklāt angļu valodā. Pirmos 30 viņš pārdomā rūpīgi, bet uz pārējiem atbild pēc intuīcijas un “uz dullo”. Viktors smaida, ka iznākot tāds vidējs līmenis.
Jautāts par nākotnes plāniem, puisis atbild, ka pašlaik mācās tikai 11. klasē un galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Pašlaik viņš domā, ka nākamā darba joma varētu būt arhitektūra. Reizi nedēļā Viktors apmeklē tehniskās grafikas nodarbības, kas faktiski veido rasēšanas pamatus. Viņš uzskata, ka cilvēks visu var iemācīties pats, ja tas ir nepieciešams. Atrast mācību materiālus nav īpaša problēma. Skolnieks atzīst, ka viņam vienmēr bijis līdzsvars starp eksaktajiem un humanitārajiem mācību priekšmetiem. “Man padodas gandrīz viss, bet tā kā valstī pašlaik ir eksakto zinātņu speciālistu trūkums, tad domāju par arhitektūru. Matemātika man vienmēr ir īpaši patikusi. Ja kāds jautā, kurš ir mans mīļākais mācību priekšmets, atbildu, ka matemātika, jo īpaši ģeometrija, un vēsture. Tos apvienojot, varētu iznākt kaut kas arhitektūras virzienā velkošs,” skaidro Talantu akadēmijas students.
Interesanti, ka ģeometrija daudziem skolēniem sagādā grūtības, tāpēc nenocietos un pajautāju, kur slēpjas ģeometrijas kaifs. “Šogad esam sākuši mācīties tā saucamo stereometriju, tas nozīmē — ģeometriju trijās dimensijās jeb telpisku objektu matemātiska aprakstīšanu. Arī man mēdz būt sarežģījumi. Diemžēl daudziem cilvēkiem trūkst telpiskās domāšanas, un viņi uz papīra uzzīmētu objektu neprot ieraudzīt telpiski.
Arī manam tēvam savulaik ļoti patika ģeometrija,” stāsta Viktors.
Izglītība ir kā cilvēkam pievienotā vērtība
Šajā mācību gadā puisis ir pieteicies matemātikas neklātienes studijās Latvijas Universitātē. Tas nozīmē, ka no Universitātes tiek saņemta teorijas literatūra par tādu ģeometrijas nozari, kuru vidusskolā praktiski neapgūst, piemēram, vielu par vektoriem. Kad ir apgūta teorija, tad Viktors uz šo zināšanu bāzes cenšas risināt uzdevumus.
Savas zināšanas jauneklis vairo arī lasot grāmatas. Tā ir cenšanās iedziļināties rakstnieku domāšanas veidā. Parasti populāro mūsdienu autoru darbu lasīšana notiek vasarā, kad nav jākoncentrējas mācībām skolā. Tā ir sava veida atpūta. Ziemas mēnešos viņš ir izlasījis Napoleona biogrāfiju, internetā nopircis Nīčes filozofisko darbu “Tā runāja Zaratustra”. Darba tulkotājs ir Ojārs Vācietis. Viktoru grāmata saista ne tik daudz ar folozofiskajām domām, cik ar literāro stilu. Šo darbu varot salīdzināt ar mūsdienu Bībeli.
Jautāts, vai puisis klasesbiedru vidū plašo zināšanu dēļ nejūtas kā baltais zvirbulis, viņš atbild, ka noteikti ne, jo viņa klase nebūt nav no tām stulbākajām un Viktors tur neesot vienīgais ar augstiem sasniegumiem. Puisis ir priecīgs, ka klases audzinātāja viņu ievērojusi un pieteikusi konkursam, un domā, ka arī viņa var būt gandarīta par audzināmās klases jauniešu panākumiem. Viktors ir gandarīts, ka mācās labā skolā, jo pērnā mācību gada rezultāti liecina, ka Valkas ģimnāzija ir 26. vietā Latvijā. Par vienīgo trūkumu viņš uzskata to, ka skolā dažos mācību priekšmetos trūkst skolotāju ar pamatīgām zināšanām. “Mums ir daudz jaunu skolotāju, un, protams, viņiem ir nepieciešams laiks, lai uzkrātu pieredzi un sniegtu pamatīgākas un sistematizētākas zināšanas. Saprotami, ka jaunie vēl paši mācās. Kopumā Valkas ģimnāzija ir ļoti laba skola,” pārliecināts jaunietis. Viņš vēlreiz uzsver, ka izglītība ir viena no nozīmīgākajām labklājības nodrošinātājām. Jo augstāka izglītība jaunībā, jo vieglāk būs nākotnē. Izglītība ir kā cilvēkam pievienotā vērtība.
Žurnālistika neinteresē, bet ir radiobalss
V. Magone vasarā labprāt piedalās izglītojošās nometnēs. Šā gada vasarā viņš strādāja un atpūtās ekonomikas zinību nometnē Valkā. Jaunietis teic, ka šo nometni izvēlējies tikai tapēc, ka tur strādāja augsta līmeņa pasniedzēji, turklāt nodarbības notika angļu valodā. Tas palīdzēja paplašināt šīs valodas zināšanas.
Pirms diviem gadiem puisis piedalījās žurnālistikas nometnē Ērģemes pamatskolā. “Šī nometne man prātā palikusi izklaižu dēļ, jo mācīšanās gandrīz nenotika. Pasniedzēji aprobežojās ar radošo darbu uzdošanu,” stāsta jaunietis un atzīst, ka žurnālistika nu nekādi viņam nevarētu būt interešu galvgalī. Viktors nevar izskaidrot, kāpēc pasniedzējiem iepatikās viņa balss. Tā esot īsta radiobalss. Pēc nometnes viņš sāka darboties diktora postenī Valkas radio. Pagājušā gada rudenī interneta mājas lapu konkursā, kurā piedalījās Valkas puiši un ieguva ceturto vietu Vidzemē, prezentāciju vadīja Lauris Reiniks un uzslavēja radiobalsi, tas ir, Viktoru. Viņam šķiet, ka pašlaik ģimnāzijā trūkst uzņēmīgu jauniešu, kuri varētu veltīt laiku darbam radio.
V. Magone brīvajā laikā pievēršas tautisko deju dejošanai. Vispirms tas bija skolas kolektīvā “Vendīgs”. Puisis ir Skaidras Smelteres pierunāts dejot arī “Sudmaliņās”. Viņš jau ir devis jāvārdu.
Nav tā, ka Viktoram neinteresētu modes lietas un izklaides, tomēr, kā pats saka, citi klasesbiedri par tām interesējas vairāk. Viens no viņa izklaides avotiem ir darbošanās ar datoru. Viktors piebilst, ka ar šo spēļlietiņu var darboties tikai līdz noteiktai robežai. Viņš atzīst, ka atslodzei uzspēlē arī tīkla spēles.
Puisis vizuāli īpaši neizceļas savu vienaudžu vidū, taču pat pēc pārdesmit minūšu sarunas ar viņu kļūst skaidrs, ka jaunietis ir ierindojams to cilvēku kategorijā, kuri precīzi zina, ko vēlas, un kuri prot novērtēt laika un dzīves vērtības.
