Pašlaik rit mācību gada pirmais semestris. Taču izrādās, ka divās novada izglītības iestādēs – novada lielākajā bērnudārzā “Pasaciņa” un ģimenes atbalsta centrā “Saulīte” – joprojām tiek meklēti pedagogi.
“Ziemeļlatvija” centās noskaidros iemeslus, kāpēc izveidojusies tāda situācija, ka joprojām trūkt pedagoģiskā personāla. Vai tiešām pie vainas ir zemais skolotāju atalgojums vai tam ir pavisam citi iemesli.
Pārpārēm bērnu, bet trūkst audzinātājuIzvērtējot Valkas lielākā bērnudārza “Pasaciņa”, kuru pašlaik apmeklē 200 audzēkņu, situāciju, jāteic, ka laikā, kad iestāde ir noslogota pilnībā, katastrofāli trūkst darbinieku. Iestādes metodiķe Ina Libruka stāsta, ka pašlaik bērnudārzā trūkst pirmsskolas mūzikas skolotāja un arī vismaz divas audzinātājas. Kā zināms, 1. septembrī “Pasaciņā” jaunās kapitāli izremontētās telpās darbu uzsāka desmitā grupa, taču lai jaunajā grupā nokomplektētu darbiniekus pašlaik šķiet neatrisināms jautājums. Ilggadējā mūzikas pedagoģe Ritma Pedece no darba bērnudārzā ir aizgājusi, taču otra muzikālā audzinātāja – Monta Elizabete Sīmane – viena nevar strādāt ar tik lielu audzēkņu skaitu. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” 25 gadus vecā audzinātāja Monta stāsta, ka bērniem nodarbības notiek līdz pulksten 11. Pēc tam viņi dodas svaigā gaisā. Audzinātāja pieļauj, ka varētu strādāt ar visiem bērniem, bet to nevar pagūt fiziski. Savukārt iekārtot tā, lai nodarbības notiktu pēcpusdienā, nebūtu lietderīgi, jo pirmsskolas vecuma bērniem šajā laikā vairs nav noturīgas uzmanības. Pašlaik “Pasaciņas” četras pirmsskolas izglītības audzinātājas atrodas vai nu pirmsdzemdību atvaļinājumā, vai bērnu kopšanas atvaļinājumā. I. Libruka atzīst, ka tas ir priecīgs notikums pašām jaunajām māmiņām, taču bērnudārzam tas nozīmē papildu neērtības pedagoģiskā personāla nokomplektēšanā. Ja izdotos sameklēt darbinieces, situācija uzlabotos. Uzsākot jaunu mācību gadu, iestādes administrācijai izdevās atrast jaunu muzikālo audzinātāju, taču viņa darbu bērnudārzā nevarēja savienot ar pedagoģes pienākumiem J. Cimzes Valkas mūzikas skolā. Šī iemesla dēļ bērnudārzs atkal steidzami meklē mūzikas skolotāju. Tomēr audzinātājai netiek solīta pilna darba slodze, bet tikai 0,8 likmes.
Izglītības iestādēs nav paaudžu maiņas Kā izrādās, arī novada ģimenes atbalsta centra “Saulīte” vadība meklē vienu audzinātāju. Centra vadītāja Lilija Līviņa stāsta, ka pašlaik “Saulītē” strādā trīs audzinātājas, bet ir vajadzīgas četras. Atbalsta centrs atrodas Ērģemē, tāpēc tas sarežģī darbinieku atrašanu, jo jārēķinās, ka būs jābrauc uz darbu, ja viņas nedzīvo uz vietas pagasta teritorijā. L. Līviņa atklāj, ka viena audzināja uz savu maiņu, kas ilgst 12 stundas, uz Ērģemi brauc no Valkas. L. Līviņa uzskata, ka situācija, ka uz vakantām vietām grūti atrast skolotāju, atspoguļo patieso ainu valstī, jo katastrofāli trūkst jauno pedagogu. Tas nozīmē, ka izglītības iestādēs nav paaudžu maiņas. Pašlaik “Saulītē” pedagogu vidējais vecums ir līdz 50 gadiem, un vēl kādu laiku vadībai nebūtu jāuztraucas, taču ar katru gadu kļūst arvien sarežģītāk sameklēt jaunus pedagoģiskos darbiniekus.Skaidrojot pedagogu trūkumu, novada domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks pieļauj, ka noteicošais faktors, ir zemais atalgojums. Turklāt pedagogiem ir izvirzītas augstas kvalifikācijas prasības. R. Rastaks uzskata, ka ģimenes atbalsta centrā “Saulīte” darbs nav viegls, profesionālās prasības ir augstas, bet atalgojums salīdzinoši zems. Joprojām novada izglītības iestādēs, un, kā izrādās, ne tikai mazajās lauku skolās, trūkst svešvalodas pedagogu. Amatpersona cer, ka šo situāciju ar laiku izdosies atrisināt, jo pašvaldība vairākiem topošajiem svešvalodas skolotājiem ir apņēmusies maksāt stipendiju. Mazajās lauku skolās pedagogu trūkst arī tāpēc, ka skolotājiem nevar nodrošināt pilnu darba slodzi. Ja pedagogam uz dažām stundām darba jābrauc 40 kilometru, tad viņa ceļa izdevumi ir lielāki nekā atalgojums. Tāda diemžēl ir mūsdienu mazo lauku skolu realitāte.
