Ieva Use, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktoreKatrā otrajā privātpersonai piederošā īpašumā norēķini par elektroenerģiju joprojām tiek veikti pēc zemākā jeb starta tarifa (8,25 santīmi par kilovatstundu), jo kopējais elektroenerģijas patēriņš pēdējo 11 mēnešu laikā nav sasniedzis 1200 kilovatstundu robežu, liecina AS „Latvenergo” marta beigās apkopotie dati. Vienlaikus Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini atklāj, ka reāli pēc iepriekšējā tarifa par elektroenerģiju, visticamāk, norēķinās katra trešā ģimene. Šāds secinājums izdarīts, aprēķinos ņemot vērā tikai tos īpašumus, kuros vidējais ikmēneša elektroenerģijas patēriņš pēdējā gada laikā bijis lielāks par 50 kilovatstundām.„Lai arī iedzīvotāji elektroenerģiju tērē arvien taupīgāk, reti kurai ģimenei būs izdevies savu elektroenerģijas patēriņu samazināt zem 50 kilovatstundām mēnesī. Šajā kategorijā varētu būt tādi īpašumi, kas ikdienā nav apdzīvoti – garāžas, dārza mājiņas, tukši dzīvokļi. Tādēļ lielākā daļa Latvijas ģimeņu maksāt par elektroenerģiju pēc paaugstinātā tarifa, visticamāk, sāka pagājušā gada beigās vai šī gada sākumā. Institūta pērnā gada nogalē veiktā aptaujā divas trešdaļas iedzīvotāju elektroenerģijas tarifu pieaugumu novērtēja kā būtisku faktoru, kas palielināja ģimenes izdevumus par mājokli,” norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.Ģimenēm, kuras mēnesī vidēji patērē 150 kilovatstundas, sākot ar šā gada janvāri par elektrību mēnesī jāmaksā aptuveni par 4 latiem vairāk. Savukārt mājsaimniecībām, kas mēnesī patērē 300 un vairāk kilovatstundu, izdevumi par elektroenerģiju pērnā gada rudenī pieauguši vismaz par 7 latiem mēnesī.Vienlaikus AS „Latvenergo” dati liecina, ka pērn samazinājās arī kopējais iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņš. Salīdzinot ar 2010. gadu, patēriņa kritums bijis 8,6%. Visvairāk savus elektroenerģijas lietošanas paradumus mainījušas un energoefektivitātes pasākumiem pievērsušās mājsaimniecības ar lielu patēriņu – vidēji virs 300 kilovatstundām mēnesī. Arī pirms gada Institūta veiktā iedzīvotāju aptauja atklāja, ka taupīt elektroenerģiju tarifu paaugstināšanas dēļ plānoja aptuveni trešdaļa iedzīvotāju. Tomēr vienlaikus patēriņa kritums var būt saistīts arī ar klimatiskiem faktoriem, piemēram, salīdzinoši siltākiem ziemas mēnešiem 2011. gadā.“Kaut arī līdz pirmā tarifu gada beigām vēl atlicis mazāk par mēnesi, jo vēl visu aprīli klienti veic maksājumus par marta patēriņu, jau tagad varam secināt, ka ir apstiprinājušās mūsu aplēses par klientu elektrības patēriņu un paradumiem. Neesam novērojuši būtiskas izmaiņas klientu patēriņa grupu sadalījumā, kā arī varam secināt, ka tarifu izmaiņas 2011. gadā nav atstājušas izteikti negatīvu iespaidu uz klientu maksājumiem. Lai mazinātu tarifu izmaiņu ietekmi sociāli jutīgākās klientu grupās, turpinām savas sociālā atbalsta aktivitātes sociāli mazaizsargātām grupām ar bērniem. Mūsu klientu aptaujas rāda, ka, kaut arī nozīmīgi, elektrības maksājumi neveido būtiskāko mājsaimniecību tēriņu daļu, kur daudz nozīmīgāki ir, piemēram, maksājumi par siltumu un hipotekāriem kredītiem,” norāda Solvita Linde, AS “Latvenergo” Mārketinga un klientu apkalpošanas direktore.Kā ziņots, pērnā gada 1. aprīlī tika mainīta elektroenerģijas tarifu piemērošanas kārtība, ieviešot augstāku tarifu (10,74 santīmi par kilovatstundu) par izlietoto elektroenerģijas daudzumu, kas gada laikā pārsniedz noteiktu slieksni – 1200 kilovatstundas. Iztērētās elektroenerģijas uzskaite tarifa noteikšanai ar šī gada aprīli tiks sākta no jauna.Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas neatkarīga struktūrvienība, kas, ņemot vērā savu ilggadējo pieredzi ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstības Latvijā. Institūts regulāri informē un izglīto sabiedrību par dažādiem ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītiem jautājumiem, veic pētījumus un līdzdarbojas dažādās valsts mēroga darba grupās.
