Atrodoties Valkas ģimnāzijas ēdnīcā pusdienas laikā, ir interesanti vērot, ko ēd mūsu bērni. Neraugoties uz plašo pamatēdienu un piedevu klāstu, vecāko klašu zēniem topā ir pusotra porcija frī kartupeļu, cepta karbonāde un dārzeņu salāti.
Pieejot pie 10.b klases galdiņa, kur maltīti baudīja pieci puiši, tikai Vladislavam Ņikiforovam uz šķīvja eļļā vārītu kartupeļu vietā bija makaroni. Jautāts, kāpēc viņa ēdiena piedevas atšķiras no klasesbiedru baudītajām, Vladislavs itin nopietni paskaidro, ka tā ir veselīgāk. 10.b klases puišus nesajūsmina, ka nākamajā mācību gadā skolā nevarēs ēst frī. “Kamēr tas ļauts, tikmēr baudām, taču kad nebūs, vajadzēs samierināties,” smaida Jānis Nātra. Meiteņu izvēlēto ēdienu vidū ir lielāka dažādība, turklāt viņas labprāt ēd salātus.Cīsiņu nav un nebūsParedzams, ka skolu un bērnudārzu ēdienkartēs turpmāk vairs nedrīkstēs iekļaut frī kartupeļus un piedāvāt kečupu vai majonēzi kā piedevu, savukārt cīsiņiem, sardelēm un citiem gaļas izstrādājumiem būs jāsatur vismaz 70 procentu gaļas. Būs arī daudz citu ierobežojumu, piemēram, atļautais sāls daudzums ēdienā, margarīna un citu daļēji hidrogenētu augu tauku lietošanas aizliegums. Būtiskās izmaiņas ēdienkartē izstrādājusi un apstiprinājusi Veselības ministrija.“Pārmaiņas noteikti būs, taču tās visas saskaņojamas ar attiecīgajiem dienestiem, tostarp arī ar Pārtikas veterināro dienestu. Nekādas konkrētas norādes mums vēl nav,” stāsta ēdnīcas īpašniece Ruta Hommika. Viņa pieļauj, ka piedevās populārāki kļūs makaroni, rīsi un griķi. Jautāta par attieksmi pret cīsiņiem, kuru lietošana turpmāk būs ierobežota, vadītāja atbild, ka ģimnāzijas ēdienkartē to nav.R. Hommika uzskata, ka bērnu ēšanas paradumi veidojas mājās un skolas spēkos nav kaut ko tajos radikāli mainīt. Kas attiecas uz kartupeļiem, tad, iespējams, pēc frī izslēgšanas no ēdienkartes skolēniem varēs piedāvāt ne tikai vārītus, bet arī ceptus kartupeļus. Skolā vienmēr ir bijis plašs dārzeņu salātu piedāvājums. “Mēs par gaidāmajām izmaiņām īpaši neuztraucamies,” smaida ēdnīcas vadītāja.Prot skaitīt naudu“Viss ir pareizi. Ir lietas, ko mums vajag ēst, un visiem zināms, ko nevajadzētu ēst. Ar jaunajiem noteikumiem bērni būs vairāk pasargāti no neveselīgas pārtikas. Varbūt kādā mirklī šķiet, ka tiks ierobežotas mūsu tiesības, taču patiesībā skola ir tā vieta, kur vajadzētu būt drošai videi, ieskaitot arī ēšanu,” uzskata skolas direktore Lilita Kreicberga. Viņai piekrīt arī kolēģe Gunita Gindra. “Ēšana ir paradums un pieradums. Domāju, ka nav grūti pierast neēst frī kartupeļus, vai tāpat kā pierast tos ēst,” uzskata G. Gindra. Direktore zina gadījumus, kad šos kartupeļus ēd tikai svētkos. “Tā nebūt nav, ka tos lieto masveidā. Mūsu bērni prot skaitīt naudu, un pasūta lētākos taču veselīgākos ēdienus. Vidusskolnieki paši labi zina, kas ir ieteicamāks ēšanai. Ir daudz skolotāju un skolēnu, kuri pērk kompleksās pusdienas,” stāsta L. Kreicberga.G. Gindra nešaubās, ka skolas ēdnīcā ir daudz garšīgu ēdienu, pavāres ir gana profesionālas, tāpēc frī trūkums īpaši neietekmēs kopējo piedāvājumu un tas nebūt nebūs pasaules gals.
