Pēc no Amerikas ieceļojušās mošķu un spoku pilnā Helovīna kāda smilteniete sāka prātot, vai arī Mārtiņdienā, ko Latvijā atzīmēs 10. novembrī, bērni pārģērbsies maskās un, iemācījušies tautas dziesmas, ies budēļos. “Skolas laikā mēs taču tā darījām, kopā ar kaimiņu bērniem gājām ķekatās, dziedājām, dejojām. Un cilvēki savās mājās gaidīja ķekatniekus, galdi bija uzklāti un cienasts sarūpēts,” savu skolas laiku atceras sieviete.
Mārtiņi ir seni mūsu tautas svētki. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens un ziemas saulgriežiem. Senie latvieši tradicionāli vakarā pirms Mārtiņiem stallī kāva gaili, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības. Savukārt bērni, ko dēvēja par Mārtiņa bērniem vai mārtiņiem, gāja masku gājienā.“Ķekatās es tik vienreiz esmu piedalījusies, tas bija kādā 5. vai 6. klasē. Tolaik vēl Smiltenē pie autoostas atradās veikals “Vējiņš”. Mēs bijām draugu kompānija, kas iepriekš gatavojās šim gājienam. Sagatavojām maskas, iemācījāmies dzejoļus, jo tolaik jau neviens tāpat neko nedeva. Atceros, ka gājām pa veikaliem. Visur laipni sagaidīja un uzcienāja ar konfektēm. Protams, mūsdienās tā vairs nenotiek, arī mājās tikpat kā neviens nesvin Mārtiņus un necep gaiļa cepeti. Tomēr šo mantojumu ir svarīgi saglabāt. Jā, mēs bērnudārzā necepam gaiļus, bet tos uzzīmējam, raisām izpratni bērnos,” saka bērnudārza “Pīlādzītis” audzinātāja Olita Haka.Metodiķe Ilva Stīpniece atklāj, ka katru gadu Mārtiņus cenšas dažādot, pieturoties pie tā pamatvērtībām. Mārtiņdienu “Pīlādzītī” svin šodien, 7. novembrī. Šoreiz uzsvars tiek likts uz pupām. “Mārtiņos vārīja pupas, taisīja zirņu pikas un gatavoja no pupām vēl dažādus ēdienus. Tad arī mēs tās šodien pagaršosim, iepazīsim caur sajūtām, kopīgi veidosim pupu rakstu, dziedāsim un iesim rotaļās. Izjutīsim Mārtiņdienas laika smeķi,” teic I. Stīpniece.Jau gadiem ilgi pedagogu priekšteči bērnudārzā ir veidojuši svētkus, kuri nozīmīgi bijuši senajiem latviešiem. “Tā ir tā mūsu latviskā apziņa sevī pašā. Pirms svētkiem sarunās ar audzinātājām atklājas, ka katrai ir atmiņas par Mārtiņdienu savā bērnībā. Tas uzjundī kaut ko dziļi patīkamu un mums latviešiem saprotamu. Tikai mēs, paši latvieši, varam izkopt tautas tradīcijas, un mums tas ir jādara, lai saglabātu šo mantojumu,” tradīciju turpināšanas nozīmīgumu uzsver metodiķe.“Mārtiņdienā cilvēki sapucējas, ēd gaļas cepeti un pārģērbjas maskās. Es gribētu būt lācis. Visiem Mārtiņiem es vēlu veiksmi. Man šķiet, ka man arī tad ir vārdadiena. Pateikšu mammai, lai nopērk končas. Atnesīšu uz bērnudārzu un uzcienāšu bērnus,” noteic bērnudārza audzēknis, sešus gadus vecais Mārcis Kuprišs.
