Klāt pavasaris, un ne aiz kalniem arī ilgi gaidītā vasara, kad mājās sēdēšanu un televizora skatīšanos nomaina uzturēšanās ārpus namu sienām. Pavasarī un jo īpaši vasarā atpūta un izklaide galvenokārt tiek organizēta brīvā dabā.
Klāt pavasaris, un ne aiz kalniem arī ilgi gaidītā vasara, kad mājās sēdēšanu un televizora skatīšanos nomaina uzturēšanās ārpus namu sienām. Pavasarī un jo īpaši vasarā atpūta un izklaide galvenokārt tiek organizēta brīvā dabā.
Aktuālas šajā laikā ir sezonas jeb tā sauktās vasaras kafejnīcas, zaļumballes, brīvdabas pasākumi un deju vakari. Taču jāatgādina, ka visām šīm aktivitātēm nepieciešama licences saņemšana mūzikas publiskam izpildījumam, un šādu dokumentu izsniedz Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA).
Par darbu izmantošanu jāmaksā
Ir skaidrs, ka publiska mūzikas atskaņošana tādā jomā kā, piemēram, kafejnīcu bizness, attiecīgās iestādes īpašniekam ir liels atbalsts un papildinājums. Kad tiek ieturēta maltīte vai baudīts kokteilis, mūzika fonā rada patīkamu atmosfēru. Tā palīdz uzņēmējdarbības veicināšanā un ir viens no līdzekļiem, ar kura palīdzību piesaistīt klientus. Tātad kafejnīcas īpašnieks un atskaņoto muzikālo darbu autori ir sadarbības partneri, kuru starpā pastāv tirgus attiecības. Tālab ir loģiski, ka muzikālo darbu autori par savu darbu publisku atskaņošanu saņem atlīdzību, īpaši, ja viņu radītais produkts palīdz kādam gūt ienākumus.
Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma pirmsākumi meklējami 1847. gadā, kad divi komponisti un viens dziesmu tekstu autors iesūdzēja tiesā kādu Elizejas lauku avēnijas kafejnīcu, kurā notika koncerti, atskaņojot viņu radītos darbus. Autori saskatīja pretrunu starp to, ka viņiem pašiem jāmaksā par ēdieniem un dzērieniem šajā kafejnīcā, un to, ka neviens netaisās maksāt par viņu darbiem, kurus spēlē orķestris kafejnīcas klientu izklaidēšanai. Autori nolēma, ka nemaksās tik ilgi, kamēr paši nesaņems atlīdzību. Prāvā autori uzvarēja, un kafejnīcas īpašniekam bija viņiem jāsamaksā paprāva summa. Šis tiesas spriedums pavēra plašas iespējas muzikālo darbu komponistiem un tekstu autoriem, taču bija skaidrs, ka jauniegūtās tiesības īstenot un kontrolēt individuāli nav iespējams, tāpēc jau 1850. gadā tika nodibināta autoru aģentūra, kuras pārziņā bija autoratlīdzības savākšana.
Pārstāv autorus no visas pasaules
Lai nodrošinātu autoriem pienākošos atlīdzību par viņu darbu izmantošanu, šodien visā pasaulē darbojas vairāk nekā 200 autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, to kompetencē ir autoru darbu izmantošanas tiesību licencēšana, kā arī atlīdzības autoriem iekasēšana, sadale un izmaksa. Attiecības starp autoru darbu izmantotājiem un autoriem Latvijā regulē Autortiesību likums, kas ir spēkā kopš 2000. gada un nosaka, ka autora darba izmantotājiem attiecībā uz katru darbu izmantošanas veidu un reizi ir jāsaņem tam nepieciešamā atļauja.
Šobrīd AKKA/LAA pārstāv jau vairāk nekā trīs tūkstošus Latvijas autoru un, pamatojoties uz starporganizāciju līgumiem, kas noslēgti ar 57 mūzikas publiskā izpildījuma autortiesību organizācijām visā pasaulē, vairāk nekā 3,5 miljonus ārvalstu autoru. Tas nozīmē, ka, saņemot AKKA/LAA licenci, vasaras kafejnīcas īpašnieks, deju vakara rīkotājs u.c. izklaides pasākumu menedžeris par pieņemamu samaksu, kas vienlaikus ir atlīdzība muzikālā darba autoriem, iegūst tiesības atskaņot savu klientu vēlmēm atbilstošu mūziku jebkurā veidā un jebkurā laikā.
Kā tiek aprēķināta autoratlīdzība
Atlīdzība autoriem par viņu radīto muzikālo darbu izmantošanu publiskā izpildījumā tiek aprēķināta saskaņā ar AKKA/LAA padomes apstiprinātajiem tarifiem, kas atbilstoši starptautisko tarifu harmonizācijai noteikti, balstoties uz autoru darbu izmantojuma apjomu, ņemot vērā arī izpildījuma veidu. Šie tarifi saskaņā ar Autortiesību likuma 66. panta 5. daļas prasībām tiek publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ir saistoši visiem, kas izmanto to autoru darbus, kuru mantiskās tiesības atbilstoši Autortiesību likumam administrējamas kolektīvi.
Uz brīvdabas jeb sezonas kafejnīcām, restorāniem attiecas tās pašas autoratlīdzības normas, kas par muzikālu darbu izmantojumu publiskā izpildījumā noteiktas restorāniem, kafejnīcām, bāriem, krodziņiem, bistro, kazino, spēļu zālēm u.c., kur netiek iekasēta ieejas maksa. Maksājamā atlīdzība par muzikālo darbu atskaņošanu tiek aprēķināta, ņemot vērā
• kafejnīcas telpu platību (bez palīgtelpām);
• izmantotās mūzikas veidu (mūziķu priekšnesums vai ierakstu mūzika, radio, televīzija u.c.);
• izmantošanas biežumu (dienas mēnesī);
• atrašanās vietu (Rīgā, rajona centra pilsētā, pagastā utt.).
Piemēram, ja brīvdabas kafejnīca Rīgas centrā ar kopējo platību līdz 30 m2 darbojas katru dienu visa mēneša garumā un tajā nepārtraukti tiek atskaņota ierakstu mūzika, skan radio vai tiek raidīta TV, atlīdzība, kas jāmaksā autoriem, ir LVL 9,50 mēnesī. Pie šādiem pašiem noteikumiem kafejnīcai ar platību no 30 līdz 50 m2 jāmaksā LVL 11 mēnesī, savukārt kafejnīcai no 50 līdz 100 m2 — LVL 12 mēnesī. Savukārt, ja kafejnīcas platība ir 201 m2 un vairāk, atlīdzība autoriem ir LVL 14 mēnesī. Ja autoru darbi tiek izpildīti mehāniskajā ierakstā, repertuāra iesniegšana AKKA/LAA nav obligāta. Citādi ir tad, ja kafejnīcā uzstājas izpildītājmākslinieki un mūzika tiek atskaņota dzīvajā izpildījumā. Šādos gadījumos autoratlīdzības samaksas kārtība ir cita, piemēram, LVL 10,50, ja kafejnīca atrodas Rīgas centrā, ir līdz 30 m2 plaša un mūzika tajā tiek izpildīta ik dienu visa mēneša garumā.
Par autortiesību pārkāpumiem, izmantojot autoru darbus bez likumā noteiktās atļaujas un autoratlīdzības samaksas, paredzēts sods gan LR Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan LR Krimināllikumā. Piemēram, Administratīvo pārkāpumu kodekss par autortiesību objektu izmantošanu bez licences paredz naudas sodu no 50 līdz 100 latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, tiek noteikts naudas sods 100 līdz 250 latu apmērā.
No Raimonda Paula līdz Džonam Lenonam
AKKA/LAA izsniegtā licence mūzikas publiskam atskaņojumam ir vienošanās autoru darbu izmantotāju un autoru starpā. Vasaras kafejnīcas īpašniekam, brīvdabas pasākuma rīkotājam utt. šī licence dod tiesības atskaņot mūziku un kalpo kā garantija, ka ar policiju un administratīvā soda maksāšanu saistībā ar mūzikas publisku atskaņošanu nebūs jāsaskaras. Licences saņemšanas brīdī muzikālo darbu izmantotājs un aptuveni 3,5 miljoni Latvijas un ārvalstu autoru, arī tādas pasaules mēroga zvaigznes kā Džons Lenons, Madonna, Stings, Eltons Džons un citi, kļūst par sadarbības partneriem. Tādējādi mūzikas autori ar AKKA/LAA starpniecību saņem pienākošos atlīdzību par savu darbu publisku izmantošanu un atļauj kafejnīcas īpašniekam vai zaļumballes rīkotājam oficiāli izmantot savus darbus, tādējādi veicinot izklaides pasākuma organizētāja biznesu un piesaistot tam aizvien jaunus klientus.
Lai saņemtu licenci, jādodas uz AKKA/LAA biroju, līdzi ņemot:
• aizpildītu pieteikumu;
• uzņēmuma reģistrācijas apliecību un PVN maksātāja apliecību vai notariāli apstiprinātas kopijas;
• uzņēmuma zīmogu;
• pilnvaru, kas apliecina attiecīgās personas tiesības parakstīt licences līgumu (ja personai, kas ieradusies, uzņēmumā nav paraksta tiesību);
• iestādes inventarizācijas plāna kopiju.
Pieteikuma formas var saņemt arī pēc pieprasījuma pa faksu vai e-pastu, kā arī internetā: www.autornet.lv Saskaņā ar Autortiesību likumu dokumentam, kas apliecina darba izmantošanas tiesības, jāatrodas pie koncerta, izrādes, atrakcijas vai pasākuma rīkotāja vismaz 10 dienas pirms attiecīgā pasākuma.
