Diezin vai kādā citā nozarē izglītības un zinātnes ministri mainījušies tik bieži kā šajā ministrijā. Visi ir solījuši reformas, skolotāju algu paaugstināšanu un tā joprojām. Katram savs funktieris. Manuprāt, kaut ko reālu izglītībā pēdējo gadu laikā centās panākt tikai Roberts Ķīlis, taču viņu itin ātri “nokoda”. Ko mums sola topošā ministre Mārīte Seile, kura jau septiņus gadus vada “Iespējamo misiju” – organizāciju, kas skolām sagatavo jaunus un perspektīvus pedagogus. Viņa uzskata, ka kvalitatīvas izglītības pamats ir labs skolotājs, tāpēc jāpalīdz zinošiem un mērķtiecīgiem augstskolu absolventiem kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem. Tieši no šī aspekta viņa sabiedrībai pazīstama vislabāk, jo “Iespējamās misijas” panākumi ir acīmredzami. Gribas ticēt jaunās ministres redzējumam, prasmēm un veiksmei. Savos izteikumos M. Seile pagaidām ir ļoti piesardzīga. Viņa domā, ka Latvijā izglītības sistēma nebūt nav tik ļoti slikta, kā dažkārt izskan, taču pietrūkst izcilību. Pasaulē veikti daudzi pētījumi, kuri apliecina, ka izglītības sistēmas kvalitāte nevar būt augsta, ja skolās nav pietiekami augstas kvalifikācijas pedagogu. Dažādos izglītību veidojošos dokumentos un programmās ierakstītie vārdi ir it kā pareizi, taču praksē tas neīstenojas. Topošā ministre nešaubās, ka skolotāju algas ir jāceļ, un vēlas izpētīt, kāpēc Igaunijā zemākās kvalifikācijas skolotājiem alga pēc nodokļu nomaksas ir 800 eiro, bet Latvijā gandrīz uz pusi mazāk. Pedagoga personība ir izšķiroša, vai jaunietis pēc vidusskolas centīsies studēt eksaktās zinātnes, par kuru nepieciešamību tautsaimniecībā tik daudz runāts. Skolotājam ir jāpatīk tas, ko viņš dara, ka viņš, ieraugot bērnu, tic – var palīdzēt ikvienam un katrs var būt sekmīgs.
