Katrai partijai un katram politiķim ir sava politiskā dižķibele. Saeimas vēlēšanas pēc gada liks ikvienu uz tiem svariem, kur mērvienība ir vēlētāju atbalsts. Nav brīnums, ka reizēm nervi neiztur, un tad reālus darbus sāk aizvietot potenciālo konkurentu nomelnošana. Kad LNT raidījumā vēroju divu izbijušu veselības ministru vārdisku duelēšanos, man sametās šķērmi. Kamēr Gundars Bērziņš demonstrēja ekonomiski domājoša politiķa pieeju, izvairoties no sev pierastās vēlmes kādu pārsteigt ar draiskiem paziņojumiem, tikmēr Ingrīda Circene, jaukdama faktus un skaitļus, nepārtraukti runāja ar ložmetēja ātrumu, cenšoties oponentu vispār nelaist pie vārda. Katrs, kurš dzīvē kādreiz ieņēmis augstus amatus, būs arī šo to paveicis. Bērziņš ministra amatā paveica daudz, lai veselības aprūpes iestādes kļūtu eiropeiski mūsdienīgas, tika izmantota gan Eiropas savienības nauda, gan valsts garantēti banku kredīti. Varam pieminēt kaut vai ātrās palīdzības transporta pilnīgu nomaiņu. Cita lieta, ka Bērziņš neveica iecerēto slimnīcu tīkla reorganizāciju, bet katram cilvēkam savu spēku robežas. Circenes maniere diskutēt raksturīga vairumam jaunlaicēnu, izņemot premjeru Dombrovski, kura pašsavaldību var apskaust. Ir ļoti bīstami, ja valsts vadošie politiķi emocionālās izlādēs izverd ļaunumu un naidu, jo jāsaprot taču, ka ļaunums ir enerģija, kas lielos melnos masīvos ātri pārņem daļu sabiedrības. Tautai grūtos laikos jāmeklē ceļi uz gaišo un pozitīvo, ko, piemēra labad, akumulē Dziesmu un deju svētki vai gadskārtējie ticīgo svētceļojumi uz Aglonu. Aste, kas kustina suni Pasaule nav aizmirsusi Gruziju arī gadu pēc Krievijas iebrukuma. Un izskatās, ka Maskava itin labi saprot, kādā ķezā pati iekūlusies, atbalstot Dienvidosetijas separātistu vadoni Kokoiti. Tiesa, Krievija izveidojusi militārās bāzes Gruzijas pierobežā, šis mērķis ir sasniegts. Bet Maskavas draudzīgi piešķirtie miljoni it kā sagrautās saimniecības atjaunošanai nav devuši nekādus rezultātus, jo vismaz 80 procenti šo līdzekļu pazuduši. Kad Putins vaicāja par piešķirtās naudas izlietojumu, Kokoiti atbildēja: vai jūs gribat jaunu karu? Un Putins saprot, ka jauns karš var novest sabrukumā visu Ziemeļkaukāzu. Kad Maskavā Obama skaidri pateica, ka ASV nepametīs Gruziju, Kremlis sūtīja uz Dienvidosetiju prezidentu Medvedevu. Situācija bija visai muļķīga, jo Medvedevs atteicās tikties ar Kokoiti, paviesodamies tikai pie saviem karavīriem. Vienlaikus Dienvidosetijai tika meklēts jauns valdības vadītājs, caur kura rokām virzīt Maskavas naudu. Un Kokoiti juta, ka var tikt kontrolēts finanšu lietās, tāpēc nolēma provocēt Krieviju uz karošanu. Starptautiskie novērotāji apgalvo, ka gruzīni Chinvali no mīnmetējiem neapšauda, arī krievi aprobežojas ar provokatoriskām runām un meliem. Šaudītāji ir osetīni, kurus uz to mudina Kokoiti, jo tiem, kas piesavinājušies miljonus, kara gadījumā visu būtu iespējams norakstīt uz apšaudes postījumiem. Šāda veida provokācijas izmantoja Hitlers, lai uzbruktu Polijai 1939. gadā, un Staļins, lai uzbruktu Somijai. Pats Kokoiti lielās, ka prezidenta vēlēšanās par viņu nobalsojuši 27 tūkstoši iedzīvotāju. Žurnālisti gan aprēķinājuši, ka pašlaik Dienvidosetijā dzīvo vairs tikai 12 tūkstoši osetīnu, jo pārējie ar Krievijas pasēm azotē aizceļojuši kur kurais. “Naudu pret drandoļetu” Vācijas piemērs ar kompensācijas izmaksām par vecu automašīnu nodošanu lūžņos aizgūst arī citas krīzes skartās valstis. Kaut ko līdzīgu dara Krievijā, kur Putins cer glābt Toljati pilsētu no katastrofas. Ja bankrotētu “Žiguļu” ražotne, tas skartu vismaz miljonu cilvēku. Un arī ASV prezidents šādā veidā cer atdzīvināt automašīnu tirgu, un tauta tam devusi nosaukumu “Nauda pret drandoļetu”. Divi miljardi budžeta naudas jau izlietoti, un Obama lūdz Kongresam vēl sešus miljardus. Par drandoļetiem amerikāņi uzskata veco modeļu benzīna rijējus, kuru vietā cilvēki var pirkt ekonomiskās mašīnas. Gan autoražošanu tas veicina, gan degvielas ekonomiju rada, bez tam arī izmešu daudzums atmosfērā tiek samazināts. Prezidents Obama nesen studentu auditorijā izklāstījis patiešām grandiozu plānu ne tikai krīzes pārvarēšanai, bet arī stratēģiskos mērķus, lielisku nākotnes vīziju. Konkrēti miljardi jaunu energoavotu radīšanai (alternatīvā enerģija), konkrēti miljardi inženieru gatavošanai. Zinātnes attīstībai paredzēti 400 miljardi dolāru. Šo faktu minu tāpēc, ka Latvijas politiķu elite aizvienam izeju redz tikai eksporta palielināšanā. Patiesas stratēģijas trūkums nespēj motivēt cilvēkus strādāt Latvijas labā. Pagaidām valdība nopūlas vienīgi ar starptautisko aizdevēju mierināšanu. Budžeta ieņēmumi tiek saistīti ar cerību, ka varēs kādam kaut ko nogriezt. Kādam ienācis prātā, ka pat bezdarbniekiem no ogu pārdošanas der iekasēt nodokli. Bet vai no zaptē savārītajām ogām nevar? Daudz cerīgāka naudas iekasēšana būtu prostitūtu aprīkošana ar mikročipu skaitītājiem… Piebildes vietā par Ušakova ideju Rīgā izveidot “mazo Lasvegasu”. Man jau pasen niezējusi mēle Rīgas dižkungiem ieteikt Lucavsalu kā piemērotu vietu norobežotas spēļu elles ierīkošanai. Tā tiktu atbrīvots Rīgas centrs no lielas zaņķības. Krievijā azartspēļu biznesā uzkrāti miljardi – lai daļu ved uz Lucavsalu un būvējas.
