Kādās profesijās strādājot var pretendēt uz izdienas pensiju?
Atbild Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas eksperte Kristīne Bobrova.
Tiesības saņemt izdienas pensiju ir atsevišķos amatos un profesijās strādājošajiem, kuriem pēc noteikta laika nostrādāšanas turpmākais darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību. Izdienas pensijas saņēmējam, sasniedzot pensionēšanās vecumu, tiek piešķirta vecuma pensija. Tā nedrīkst būt mazāka par izdienas pensiju, kas saņemta līdz vecuma pensijas piešķiršanas brīdim.
Izdienas pensiju piešķir saskaņā ar Nolikumu par izdienas pensijām. Tā ir paredzēta transporta darbiniekiem, kuri strādā aviācijas, dzelzceļa, sabiedriskā transporta, jūras un upju transporta jomās, un radošajiem darbiniekiem, kuri strādā cirkā, operā, baletā, un citiem māksliniekiem.
Rēķinot pensiju, tiek ņemts vērā, ka profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, līdz 1999. gada 1. janvārim ir nostrādātas 3/4 no Nolikumā par izdienas pensijām noteiktā laika, atsevišķām kategorijām sasniegts noteikts vecums, darbs vairs nav profesijā, kas deva tiesības uz izdienas pensiju. Izdienas pensiju piešķir un aprēķina saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” un Nolikumu par izdienas pensijām, ņemot vērā pensijas pieprasītāja uzkrāto pensijas kapitālu laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996. gada līdz 1999. gadam (ieskaitot) un apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam.
Tāpat izdienas pensija tiek piešķirta saskaņā ar izdienas pensijas likumiem, ko piešķir tiesnešiem, prokuroriem, diplomātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem, ja izpildījušies visi pensijas piešķiršanai nepieciešamie nosacījumi. Šie nosacījumi ir: amatā vai profesijā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ir nostrādāts likumos noteiktais laiks, sasniegts noteikts vecums un ja darbs vairs nav amatā vai profesijā, kas deva tiesības uz izdienas pensiju.
Izdienas pensiju piešķir un aprēķina saskaņā ar minētajās profesijās saistošajiem profesiju un to izdienas pensiju likumiem. Izdienas pensiju šīm profesijām aprēķina, ņemot vērā pensijas pieprasītāja uzkrāto izdienas stāžu un mēneša vidējo darba samaksu par pēdējiem pieciem (trim) gadiem. No izdienas pensijas ietur ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta 3. daļas 14. punktu, 8. panta 3. daļas 10. punktu, 12. un 13. pantu.
Ja strādā ar datoru, brilles jāapmaksā
Vai un kādos gadījumos darba devējam pilnībā vai daļēji jāapmaksā briļļu iegāde? Kas tieši darba devējam ir jāapmaksā un vai ir kāda minimālā summa?
Atbild Valsts darba inspekcijas konsultanti.
Valsts darba inspekcijas (VDI) kompetenci reglamentē Valsts darba inspekcijas likums, kurā noteikts, ka VDI uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Vēršam uzmanību, ka minētais likums neparedz VDI tiesības veikt tiesību normu oficiālu interpretāciju, līdz ar to sniegtais skaidrojums vērtējams vienīgi kā juridiski nesaistošs VDI viedoklis.
2002. gada 6. augustā pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr. 343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” (MK 343) 2. punkts vēsta, ka šajos noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju, savukārt 12. punkts paredz: ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto.
Tādējādi, saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem darba devējam, nosūtot darbinieku uz obligāto veselības pārbaudi (OVP), OVP kartē jānorāda, ka nodarbinātais veic darbu ar datoru (MK noteikumi Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 1. pielikuma 4.11. punkts), ja nodarbinātais veic darbu ar datoru vismaz divas stundas.
Ja OVP kartē aroda ārsts veic atzīmi, ka nodarbinātajam ir nepieciešami redzes korekcijas līdzekļi darba veikšanai, tad darba devējam jāsedz izdevumi, kas saistīti ar briļļu iegādi (MK 343 14. punkts.), atbilstoši kārtībai un atrunātajai briļļu apmaksas summai, kāda ir noteikta konkrētā uzņēmuma kārtības noteikumos vai koplīgumā.
