Kā auksts ūdens uz galvas. Viss iepriekšējais darbs – kaķim zem astes. Tā grundzālietis Aivars Melbārdis raksturo noskaņojumu vietējā sabiedrībā.
Cilvēki jau bija ieguvuši vismaz kaut kādu sirdsmieru par Grundzāles ciemata tuvumā plānoto dolomīta ieguvi atradnes “Dzeņi” iecirkņos “Kalna Kades I” un “Kalna Kades II”, jo vairāku gadu garumā iedzīvotājiem un pašvaldībai izdevās panākt to, ka dolomīta izstrādātajam būs jāievēro stingri noteikumi šā derīgā izrakteņa ieguvē.
Mostas “Jaunpurgaiļu” karjers
Taču tagad vietējiem ļaudīm atkal ir iemesls satraukumam. Pavisam klusiņām, sabiedrībai nezinot, galvu paslējis cits atradnes “Dzeņi” iecirknis “Jaunpurgaiļi”, kas arī atrodas netālu no Grundzāles ciemata un kur ilgāku laiku dolomīta ieguve nenotika.
Kamēr zem Smiltenes novada domes un pagasta iedzīvotāju lupas atradās abus “Kalna Kažu” iecirkņus noskatījušais Lielvārdes novada uzņēmējs Edgars Garkaklis un uzņēmumi, kuros viņš darbojies, kāds cits Inčukalnā reģistrēts uzņēmums SIA “Menergo Mežs” jau 2017. gadā saņēmis Valsts vides dienesta izsniegtu zemes dzīļu izmantošanas licenci derīgo izrakteņu ieguvei dolomīta atradnes “Dzeņi” iecirknī “Jaunpurgaiļi”. Šī licence ir spēkā līdz 2027. gada 1. aprīlim.
Šajā gadījumā atšķirībā no plānotās dolomīta ieguves “Kalna Kadēs” nenotika ieceres publiskā apspriešana. Tāpat nav izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ņemtu vērā agrāk “Jaunpurgaiļu” iecirknī notikušās dolomīta ieguves un transportēšanas negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un to dzīves kvalitāti, apkārtējo vidi, tai skaitā Vecpalsas upi, dolomīta atradnes tuvumā esošajiem ceļiem un ēkām.
Smiltenes novada dome par uzņēmumam “Menergo Mežs” 2017. gadā izsniegto licenci uzzināja tikai nesen un attiecīgi reaģēja, sasaucot visu iesaistīto valsts iestāžu sanāksmi. Pašvaldība vēlējās saņemt skaidrojumu, kādēļ iecirknī “Jaunpurgaiļi”, kur agrāk darbojās SIA “Rumbulas Autodaļas”, ir izsniegta jauna licence dolomīta ieguvei jaunam komersantam – SIA “Menergo Mežs” un nav ņemti vērā Smiltenes novada pašvaldības izdotie saistošie noteikumi par Grundzāles pagasta teritorijas plānojumu 2008.–2020. gadam (teritorijas izmantošanu un apbūvi).
Smiltenes novada domes izpilddirektora vietnieks Andris Lapiņš “Ziemeļlatvijai” uzsver, ka pašvaldības vērtējumā pirms izsniegt licenci darbībai atradnes “Dzeņi” iecirknī “Jaunpurgaiļi” bija jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī jāizpēta šā iecirkņa un viena kilometra attālumā esošo dolomīta ieguves iecirkņu “Kalna Kades I” un “Kalna Kades II”’ summārā (savstarpējā) ietekme uz iedzīvotājiem un vidi, kas nav izdarīts.
“Proti, nav izvērtētas tās summārās negatīvās ietekmes, kādas būs, ja darbosies abas dolomīta ieguves vietas (“Jaunpurgaiļi” un “Kalna Kades” – redakcijas piezīme). Neviens kopumā šo kopējo ietekmi aizvien nav skatījies. Ja par “Kalna Kadēm I” un “Kalna Kadēm II” vismaz ir izstrādāts lielais ietekmes uz vidi izvērtējums un ir apzināts un rēķināts, kāda būs ietekme spridzināšanai un visam pārējam, tad par “Jaunpurgaiļiem” mēs nezinām neko,” atzīst A. Lapiņš. Viņš neizprot, kāpēc to nav ņēmis vērā Valsts vides dienests, izsniedzot licenci uzņēmumam “Menergo Mežs”, kas piedevām iecirknī “Jaunpurgaiļi” plāno iegūt dolomītu ar spridzināšanas metodi.
To “Ziemeļlatvijai” apstiprina arī uzņēmuma “Menergo mežs” direktors Mārtiņš Lejnieks, kurš dzīvo Inčukalnā, taču sevi dēvē par grundzālieti (Grundzāles pagastā dzīvo viņa mamma Vizma Lejniece). M. Lejniekam kā privātpersonai pieder nekustamie īpašumi “Purgaiļi” un “Jaunpurgaiļi”. “Jaunpurgaiļus”, kur atrodas karjers, viņš iznomā uzņēmumam “Menergo Mežs”.
Iedzīvotāja aptur
dolomīta ieguvi
M. Lejnieks “Ziemeļlatvijai” arī stāsta, ka dolomīta ieguvi “Jaunpurgaiļu” iecirknī uzņēmums “Menergo Mežs” bija plānojis uzsākt jau šopavasar, taču izskatoties, ka tā nenotiks.
Proti, Grundzāles pagasta iedzīvotāja Līga Korica ir vērsusies Valsts vides dienestā un citās iesaistītajās valsts institūcijās, apstrīdot zemes dzīļu izmantošanas licences izsniegšanu SIA “Menergo Mežs” bez ietekmes uz vidi novērtējuma.
“Pēc šā iesnieguma ir anulēts pielikums mums izsniegtajai licencei par dolomīta spridzināšanu. Tagad gaidu Valmieras reģionālās vides pārvaldes (Valsts vides dienesta struktūrvienības – redakcijas piezīme) izskaidrojošu lēmumu, kā mums tālāk rīkoties, jo šobrīd mūsu uzņēmējdarbība ir apturēta,” stāsta M. Lejnieks.
L. Korica dzīvo valsts nozīmes autoceļa malā, kas ved no Grundzāles uz Vizlu garām “Jaunpurgaiļu” karjeram. Sieviete ir uz savas ādas izjutusi, ko nozīmē dolomīta izstrāde un izvešana, kad to vēl veica cits uzņēmums “Mark Invest Latvia” (tā valdes loceklis bija Edgars Garkaklis, tagad valdes loceklis uzņēmumā “Īpašumi EG”, kas ir dolomīta ieguves ierosinātājs abos “Kalna Kažu” iecirkņos). Vasarā neesot bijis iespējams iziet pagalmā putekļu dēļ, jo ceļš ir ar grants segumu.
L. Korica nolēmusi apstrīdēt licences izsniegšanu, jo viņai radušās aizdomas, kāpēc plānotajai darbībai “Kalna Kadēs” tiek prasīts ietekmes uz vidi novērtējums, bet “Jaunpurgaiļos” – ne, kaut gan abi iecirkņi atrodas vienā dolomīta atradnē “Dzeņi”. Atbilstoši likumdošanai lēmumu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu vai nepiemērošanu pieņem Valsts vides dienests, ievērojot sākotnējā izvērtējuma rezultātu.
L. Korica uzskata, ka šādu ietekmes uz vidi novērtējumu attiecībā uz plānoto dolomīta ieguvi noteikti vajag arī “Jaunpurgaiļu” karjeram, balstoties uz iepriekš tur notiekošo, kad karjerā strādāja “Mark Invest Latvija” – dolomītu izvedošās smagās automašīnas sacēla putekļu mākoņus, Vecpalsas upē no karjera tika iepludināti neattīrīti notekūdeņi.
“Gribam zināt, kas turpmāk notiks ar upi, ar ceļu, kas nav paredzēts tādai slodzei, ar ūdeni mūsu akās. Neviens nav atnācis paskatīties, cik ūdens mums ir tagad. Tāpēc arī vērsos ar savu iesniegumu, jo kādam tas bija jādara. Visus apstaigāt man nav laika, bet zinu, ka arī citi piekrīt,” piebilst L. Korica.
Spridzinātu reizi mēnesī;
brauktu lēni
Pagaidām Valsts vides dienesta galīgais lēmums nav zināms. Kaut gan vides konsultāciju un pakalpojumu uzņēmums “AMECO vide” jau bija pabeidzis izstrādāt ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu par plānoto dolomīta ieguvi derīgo izrakteņu atradnes “Dzeņi” iecirkņos “Kalna Kades I” un “Kalna Kades II”, tam tagad uzdots papildināt ziņojumu, “paķerot klāt” iecirkni “Jaunpurgaiļi”, informē Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktors Aivars Liepa.
Taujāts, vai ir pamatoti pārmetumi Valsts vides dienesta virzienā par licences izsniegšanu uzņēmumam “Menergo Mežs”, neprasot veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, A. Liepa atbild, ka viņam ir grūti spriest par kolēģu darba niansēm, jo viņš tās visas nezina.
“Nav jau tikai viena vien licence. Tas ir komplekss. Tagad, ņemot vērā to, ka mūsu sākotnējais izvērtējums ir apstrīdēts, jautājums ir procesā,” piebilst A. Liepa.
“Saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” obligāts novērtējums ir nepieciešams tad, ja tiek veikta dolomīta ieguve platībā virs 25 hektāriem. Mazākās platībās vērtē un pieņem lēmumu Valsts vides dienests. Iepriekš bija nolēmumi no iestādēm, ka tad, ja ir paredzēta papildu spridzināšana, ir vajadzīgs sākotnējais izvērtējums, kas, ja nemaldos, arī ir veikts,” “Jaunpurgaiļu” gadījumu komentē Iveta Jēgere, Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējuma daļas vadītāja. Tomēr no sīkāka komentāra par to, vai uzņēmumam “Menergo Mežs”, tāpat kā SIA “Īpašumi EG”, jāiet cauri apjomīgajam ietekmes uz vidi novērtējumam vai ne, viņa atturas.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka dolomīta ieguve abos “Kalna Kažu” iecirkņos ir paredzēta 32,74 hektāru lielā teritorijā.
M. Lejnieks informē, ka iecirknī “Jaunpurgaiļi” dolomītu plānots izstrādāt 9,89 hektāros. “Nedomāju, ka mums ir vajadzīgs lielais ietekmes uz vidi novērtējums, tāpēc arī Valsts vides dienests to mums nepiemēroja. Savukārt ietekmes sākotnējais izvērtējums mums jau ir, tāpat arī – dolomīta izstrādes projekts, nosēddīķu hidroloģiskā lieta un spridzināšanas projekts, kas tagad gaida saskaņošanu. Domāju, ka cilvēkiem nav ko satraukties, jo esam izstrādājuši spridzināšanas projektu uz vairāk nekā 30 lappusēm, ņemot vērā visas iespējamās seismiskās iedarbības. Turklāt spridzināšana notiktu vienu reizi mēnesī. Neviena māja arī nav tik tuvu karjeram, lai būtu jūtama spridzināšanas ietekme,” stāsta M. Lejnieks un piebilst, ka sadarbojas ar SIA “Sprādziens”, kura darbības joma ir rūpniecisko urbšanas un spridzināšanas darbu veikšana un kas veic urbšanas un spridzināšanas darbus dolomīta un ģipšakmens ieguvei daudzos Latvijas Republikas karjeros.
Savukārt attiecībā uz ceļu, kas no karjera izved uz Vidzemes šoseju, uzņēmums “Menergo Mežs” plāno izteikt pašvaldībai ierosinājumu tur uzstādīt ātruma ierobežojuma zīmes līdz 30 kilometriem stundā, lai tuvējo māju iedzīvotājiem nav jādzīvo putekļos.
Iegāž iepriekšējais izstrādātājs
M. Lejnieks arī atzīst, ka diemžēl Grundzāles iedzīvotājiem ir iemesls satraukties par dolomīta ieguves sekām uz viņu dzīves kvalitāti iepriekšējā “Jaunpurgaiļu” karjera izstrādātāja uzņēmuma “Mark Invest Latvia” dēļ.
“Viņiem nebija spridzināšanas atļaujas, bet viņi spridzināja. Viņiem nebija nosēddīķu, un viņi laida upē baltos ūdeņus. Protams, tā nedrīkst strādāt. Tāpēc mēs esam visu izpētījuši, jau ierīkojuši četrus nosēddīķus, tikai vēl jāpielabo un jāpārveido caurteces atbilstoši projektam. Mēs ejam tiesisko ceļu, taču nekādi nesanāk uzsākt darbu. Viena iedzīvotāja uzraksta iesniegumu, un uzņēmējdarbība apstājas. Mēs lauzām līgumu ar iepriekšējo licences turētāju uzņēmumu “Rumbulas Autodaļas”, kas mūs piemānīja, palika parādā lielu naudu. Tagad paši kā ģimenes uzņēmums lēnā garā strādājam, lai Vizlas pusē attīstītu tūrismu. Tur ir mūsu viesu nams. Kad izstrādā dolomītu, pēc tam paliek liels dīķis, kur gribējām laist zivis, piedāvāt atpūtniekiem atrakcijas, un apkārtējie iedzīvotāji šo ūdenstilpi varētu izmantot savām vajadzībām, piemēram, ūdenspriekiem vasarās,” stāsta M. Lejnieks.
Uzņēmējs šaubās, vai gadījumā, ja mazajam “Jaunpurgaiļu” karjeram būs nepieciešams lielas ietekmes uz vidi izvērtējums, turpinās šo procesu. “Mūsu uzņēmumam kā šā dokumenta pasūtītājam tas nozīmē vairāk nekā 10 tūkstošus eiro lielu ieguldījumu, pat nezinot, vai dabūšu to cauri. Tas ir kaķis maisā,” spriež SIA “Menergo Mežs” direktors.
Taču Smiltenes novada dome negrasās mīkstināt savu nostāju. To apliecina arī Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece. Uzzinot, ka “Jaunpurgaiļu” karjerā dolomīta ieguve var atsākties, grundzālieši ļoti satraucoties negatīvās pieredzes dēļ. Kad karjers iepriekš ticis izstrādāts, spridzināšanas troksnis atskanējis pat pāris kilometru attālajā Grundzāles ciematā.
“Mēs neliksimies mierā, lai panāktu to, ka “Jaunpurgaiļu” karjerā dolomītu iegūtu videi un iedzīvotājiem saudzīgi, lai mēs varam dzīvot blakus un lai viņi var strādāt mums blakus. Mēs neesam pret dolomīta ieguvi. Mums pat ir labāk, ja strādā divi karjeri, jo tad ir konkurence un dolomīta cenas ir zemākas. Taču ietekmes uz vidi novērtējums, manuprāt, ir vienīgais dokuments, kas var regulēt šo procesu un ielikt to rāmī. Ja kas atgadās, tad var zināt, kurš ir vainīgais, un prasīt no viņa atbildību,” piebilst A. Zvejniece.
Putra savārīta pamatīga
Pašreizējā situācijā pašvaldība un arī Grundzāles pagasta iedzīvotāji neizprot Valsts vides dienesta nostāju visā šajā lietā.
“Iecirknī “Jaunpurgaiļi” iepriekšējā licencē nebija atļauts spridzināt. Izstrādātājs spridzināja pats uz savu galvu. Tagad Valsts vides dienests izdod licenci citam komersantam, un viņam ir atļauts iegūt dolomītu ar spridzināšanas metodi. Kā tā var būt?” brīnās Smiltenes novada domes izpilddirektora vietnieks A. Lapiņš.
Valmieras reģionālās vides pārvaldes direktors A. Liepa “Ziemeļlatvijai” šo situāciju nekomentē, jo atbildīgais darbinieks esot atvaļinājumā, un līdz ar to arī nesniedz atbildi, vai spridzināšanas atļauja iepriekš patiesi nav dota.
“Ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu, un visi adresēti reģionālajai vides pārvaldei, taču tā nevar īsti neko paskaidrot. Manuprāt, tas ir jocīgi,” spriež grundzālietis Aivars Melbārdis, kurš arī piedalījās jau pieminētajā pašvaldības rīkotajā sanāksmē.
Ziņa par to, ka “Jaunpurgaiļu” karjerā dolomīta izstrāde var atsākties, tikai cita uzņēmēja izpildījumā, viņam bijusi kā auksts ūdens uz galvas un atklājusi iepriekš nezināmas lietas, arī to, ka SIA “Mark Invest Latvia” nemaz nedrīkstēja šajā karjerā dolomītu iegūt ar spridzināšanas metodi.
“Attiecībā uz “Kalna Kadēm” ir vesels spridzināšanas plāns, kā tas var notikt. Te, izrādās, nevar vispār iegūt ar spridzināšanas metodi, bet Rīga (Valsts vides birojs Rīgā – redakcijas piezīme) esot izdevusi licenci SIA “Menergo Mežs”, neņemot vērā visus iepriekš minētos noteikumus, turklāt bez publiskās apspriešanas, ko prasa dolomīta ieguves vietas kvadratūra. Cilvēki ir satraukti, jo tagad sanāk, ka viss iepriekšējais darbs, kas tika paveikts par plānoto dolomīta ieguvi “Kalna Kadēs”, ir kaķim zem astes. Putra ir pamatīga,” secina A. Melbārdis.
Smiltenes novada dome sekos līdzi procesa turpmākajai virzībai. “Smiltenes novada pašvaldība vēlas, lai valsts iestādes pieņem saprātīgus lēmumus un risinājumus, kur tiek ņemti vērā pašvaldības un iedzīvotāju iebildumi. Gan pašvaldība, gan iedzīvotāji nevēlas pieļaut tādu dolomīta ieguvi, kur atkārtojas visas iepriekš pieredzētās negatīvās ietekmes. Valmieras reģionālā vides pārvalde pēc sanāksmes ir apņēmusies mēneša laikā sniegt atbildes uz pašvaldības uzdotajiem jautājumiem, tikties ar visām iesaistītajām valsts iestādēm, lai pārskatītu visas veiktās darbības un nonāktu pie racionāla un ilgtspējīga risinājuma,” skaidro pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.
UZZIŅAI
Ietekmes uz vidi novērtējums – procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos.
Ietekmes sākotnējais izvērtējums – procedūra, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā veicama paredzētajai darbībai, kurai var būt būtiska ietekme uz vidi, lai izvērtētu šīs darbības īstenošanas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un lemtu par ietekmes novērtējuma piemērošanu.
(Avots – likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”)
