Nevajadzēs otru galvotāju
Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto likumprojektu par jaunu studiju kreditēšanas modeli, kurā nebūs nepieciešams otrs galvotājs vai cits papildu nodrošinājums. Ministrija sola, ka jaunais kreditēšanas modelis novērsīs kredītiestāžu intereses trūkumu sniegt šo pakalpojumu, vienkāršojot administratīvās procedūras, un palielinās studiju un studējošo kredītu pieejamību. Studējošais varēs izvēlēties vienu no vairākām kredītiestādēm. Kredītu studijām Latvijā varēs saņemt studējošie pilsoņi un nepilsoņi.
Brīvpusdienas arī uz pašvaldību pleciem
Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka no jaunā gada 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienu izmaksas segs gan no valsts, gan pašvaldību budžetiem. Līdz šim šo klašu izglītojamiem brīvpusdienas apmaksājusi tikai valsts. Paredzēts, ka pašvaldības no 2020. gada piedalās šo izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, ievērojot, ka finansējums no pašvaldības budžeta nodrošināms ne mazākā apmērā, kādā to nodrošina valsts. Kā liecina ministrijas veiktā pašvaldību aptauja 2018. gada sākumā, daudzas pašvaldības no saviem līdzekļiem jau nodrošina brīvpusdienas citu klašu skolēniem, proti, 74% pašvaldību nodrošina brīvpusdienas 5. klasēm, 71% pašvaldību – 6. klasēm, 63% pašvaldību – 7. klasēm, 58% pašvaldību – 8. klasēm, 58% pašvaldību – 9. klasēm, bet 35% pašvaldību – no 10. līdz 12. klasei.
Ziemeļīrijas dēļ – strupceļā
ES ir gatava uz lielu piekāpšanos, lai panāktu vienošanos ar Lielbritāniju par “Brexit” nosacījumiem. Sarunas par izstāšanās vienošanos nonākušas strupceļā jautājumā par tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst stingrās robežas atjaunošanos starp Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju un Īriju, kas ir ES dalībvalsts. Lielbritānijas valdība vēlas svītrot pagaidu risinājumu no vienošanās un ierosinājusi aizstāt to ar citiem pasākumiem, paredzot, ka Ziemeļīrija turpinās ievērot ES noteikumus, muitas pārbaudes tiks veiktas tālāk nost no robežas un Ziemeļīrijas likumdošanas sapulcei tiks dotas tiesības reizi četros gados lemt, vai pagarināt vienošanos ar ES par bloka standartu un noteikumu ievērošanu.
