Mūsu Latvijas gaiss šajās dienās vibrē visskaistākās mūzikas ritmā, zeme līgojas cēlās dejās, mūsu sirdspukstos izskan lepnuma un vienotības partitūras, mūsu tauta svin, mūsu zeme kūsāt kūsā, jo ir dziesmu un deju svētki. Smiltenes pilsētas Kultūras centra jauktais koris “Pakalni” diriģenta Ērika Deruma vadībā uz īsu brīdi bija atgriezies mājās, lai kopā ar ciemiņiem – Volfganga Broka vadīto kori “Juli” no Vācijas pilsētas Villihas – vienotos dziesmā sadraudzības koncertā.
Koncertu otrdienas, 3. jūlija, vakarā ieskandināja Smiltenes pilsētas Kultūras centra koris “Pakalni”, viņu izpildījumā klausītājiem bija iespēja dzirdēt skaņdarbus no dziesmu svētku repertuāra, kā arī citas latviešu komponistu radītas melodijas.
“Caur šīsdienas koncertu mēs svinam draudzību starp kori “Pakalni” un kori “Juli”, draudzību starp latviešu un vācu tautām, draudzību, kas dzimusi mīlestībā pret mūziku un dziedāšanu. Smiltenes sadraudzība ar Villihu aizsākās pirms 25 gadiem ar meiteņu kora “Rudzupuķes”, jauniešu kora “Lido”, tautas deju ansambļa “Ieviņa”, jauktā kora “Pakalni” un grupas “Kaimiņi” koncertiem un dalību Vācijas pilsētas festivālos un citos pasākumos. Šo gadu laikā veidojusies aktīva sadarbība starp Villihas skolām un Smiltenes ģimnāziju – organizēti skolēnu apmaiņas braucieni un dzīvošana viesģimenēs. Šogad 24. aprīlī Villihā, Nērsenes pilī, notika svinīgs sadraudzības partnerlīguma parakstīšanas pasākums starp Smiltenes novada un Villihas pašvaldībām. Tādējādi tika nostiprināta ilggadējā draudzība un 2017. gada 22. jūnijā Smiltenē parakstītais partnerlīgums starp abām pašvaldībām,” stāsta Smiltenes pilsētas Kultūras centra mākslinieciskā vadītāja Madara Mūrniece.
Šī līguma ietvaros abas pašvaldības apņemas turpināt iestāties par līdzšinējo sadarbību, brīvībā un mierā stiprināt Eiropas vienotību un draudzību starp Latvijas un Vācijas tautām, veicināt kontaktus kultūras, izglītības un tālākizglītības, sociālās, jauniešu apmaiņas, saimnieciskās, tūrisma un dabas aizsardzības jomā.
Sena draudzība saista Smiltenes pilsētas Kultūras centra jaukto kori “Pakalni” un diriģenta Volfganga Broka vadīto Villihas kori. Kā teic kora “Pakalni” dalībniece Vinete Brunovska: “Vairākkārt esam viens pie otra ciemojušies, un ikreiz par satikšanos un kopīgo muzicēšanu ir palikušas sirsnīgas atmiņas. Esam priecīgi par iespēju atkal satikties un kopā koncertēt.”
Kora “Pakalni” dalībnieks Vilnis Svīķis uzskata, ka draudzība vienmēr ir vērtīga. “Villihā viesojāmies pasen, taču tās sajūtas joprojām mīt mūsos. Tiklīdz ieraudzīju Broka kungu, tā atkal atausa atmiņā kopā piedzīvotais Vācijā. Tas laiks vairāk saistās ar skaistām atmiņām, vispirms jau kopā būšana ar savu kori, ceļojot uz Vāciju, uzstāšanās un tas atbalsts no viņu puses. Tas viss kopā rada foršas emocijas,” saka V. Svīķis, kurš kopā ar kori “Pakalni” trešdien devās atpakaļ uz Rīgu.
Korim šī nedēļa būs saspringta, it īpaši mēģinājumu dienas, kas sāksies agri, bet noslēgsies vēlu vakarā. “Diriģenti ir prasīgi, viņi grib kopkori dzirdēt līmenī. Šīs ir smagas dienas. Bet, ja treniņos ir smagi, viegli būs “kaujā”,” stāsta V. Svīķis, kurš korī dzied jau trīsdesmit gadu.
Kopš aizvadītā rudens kora “Pakalni” rindas kuplina arī Mariama no Gruzijas un Lusia no Francijas, kuras Latvijā ieradušās kā brīvprātīgās. “Pakalni” kopīgi ne tikai rūpīgi strādā mēģinājumos, koncertē un svin svētkus, bet audzina arī jauno dziedātāju paaudzi. Mēģinājumos un koncertos klātesoši ir arī kora dalībnieku bērni un mazbērni, ar kuriem sadziedāšana ir jo īpaši mīļa un sirsnīga. Tāpēc sadraudzības koncertā “Pakalnu” jaunā paaudze izpildīja dziesmu “Lidojums ar gaisa balonu”.
Jāpiebilst, ka kora “Pakalni” dziedātājām ir jaunas lina kleitas un Vidzemes ziedainās jostas, bet dziedātājiem – bikses un krekli. Jaunajos tērpos jau ir sniegti pirmie koncerti. “Sirsnīgs un emocionāls bija 3. jūlija sadraudzības koncerts, jo tas bija atkalredzēšanās prieks, kopējas dziesmas, sarunas un sadancošanās,” teic V. Brunovska.
Ar dziesmu pa dzīvi kopš dzimšanas
Aija Blanka, Smiltenes pilsētas Kultūras centra dežurante, kora “Pakalni” dalībniece
Kā katrs normāls cilvēks, arī es ar dziesmu esmu saistīta no piedzimšanas brīža, bet tā pa nopietnam – no skolas laikiem. Jau kopš pirmās klases pa dzīvi ar dziesmu. Problēma man ir tikai tā, ka nemāku dziedāt pēc notīm. Savā laikā mamma abus manus brāļus sūtīja uz mūzikas skolu, bet mani nē. Tas man tā kā akmens uz sirds bija visu laiku, ka jāiet uz kori, bet notis nepazīstu. Joprojām dziedu tikai pēc dzirdes. Domāju, ka tā nav mani vīlusi.
Esmu piedalījusies gan skolēnu, gan pieaugušo dziesmu svētkos. Pa visiem šiem gadiem esmu izlaidusi tikai divus. Tas notika, kad dzīvoju Valkā un man bija mazi bērni. Ko man nozīmē būt šajos svētkos? Vislielākais ir emocijas un gods tur būt, jo dziesma pavada cilvēku visu mūžu. Tā ir nepieciešamība. Dziesmas nomierina, mājās skan mūzika, var dungot līdzi. Starp citu, ir daudzas tautas dziesmas par darbu un dziedāšanu. Mājās ļoti daudz dziedu. No dziesmu svētku repertuāra man sirdī un dvēselē ļoti dziļi palikusi dziesma “Manai Dzimtenei”. Ar dziesmu svētkiem man parasti ir tā, ka Mežaparkā visos lielajos mēģinājumos izdziedos, bet noslēguma koncertā tās balss vairs nav.
Svētki ir ļoti emocionāls notikums, protams, asara nobirst. Savulaik ļoti daudz ko iemācījos no Dzidras Jēkabsones. Viņa teica, ka dziesma ir jāizdzied, tāpat kā deja ir jāizdejo. Šad tad redzu, ka citos koros dalībnieki dziedot stāv kā stabi, man tas nav pieņemams, man patīk to mūziku “iznest”. Protams, neesmu ne profesionāle, ne kāda “krutā” dziedātāja. Taču es mūziku izjūtu iekšēji savā dvēselē, tāpat kā pārējie mūsu kora dalībnieki.
Koris “Pakalni” jau arī ir īpašs ar savu moto – dziedam no sirds! Vien baņķieris nedrīkst kļūdīties, bet arī viņš ir tikai cilvēks. Mēs korī dziedam, kā mākam, neesam profesionāļi, bet dziedam no sirds, un tas ir pats galvenais. Kolektīvā esam ļoti draudzīgi, kas arī spēlē ļoti lielu lomu. Esmu pateicīga savai darba vietai, Smiltenes pilsētas Kultūras centram, ka man vienmēr ir iespēja apmeklēt kora mēģinājumus, ka atbalsta, atļauj būt šobrīd dziesmu svētkos. Zinu, ka meitenēm tagad jāstrādā manā vietā.
