Šodien Latvijā iestājas astronomiskais pavasaris. Aizejošā ziema apliecināja, ka savā pēdējā fāzē tā var parādīt zobus un nodemonstrēt īsti ziemīgu laiku.
Par to jau rudenī vēstīja laika vērotāja Emīlija Stepanova no Sedas, nepiekrītot tiem laika pareģotājiem, kuri skandēja, ka ziemas šogad nebūs. Tādēļ “Ziemeļlatvija” no E. Stepanovas vēlējās uzzināt, kādu viņa prognozē pavasari.Laika vērotājai piezvanīju pagājušās nedēļas nogalē, un tad viņa skaidroja, ka laikapstākļus pavasarī visprecīzāk varēs noteikt pēc laika 20. martā un 1. aprīlī. “20. marts ir pirmā pavasara diena, bet 1. aprīlī beidzas ziemas pēdējā dekāde. Ilggadēji novērojumi liecina, ka šīs dienas ietekmē laiku visu gadalaiku. Ja šajās dienās Latvijā iegriezīsies ziemeļvējš, tad gaidāms pavēss laiks. Vējš var radīt izmaiņas turpmākajā laika posmā, bet, spriežot pēc saulainajām dienām ziemā un zinot, ka oktobrim pretim stāv aprīlis, bet novembrim – maijs, paredzams, ka īsts pavasara siltums iestāsies aprīļa beigās un tāds pieturēsies līdz kādam 10. maijam, kas sāk ziedēt ievas. Tas gan skaidrs, ka lielu plūdu šogad nebūs, jo Teņa dienā nebija miglas un ūdens līmenis upēs ir diezgan zems,” skaidro E. Stepanova. Par vasaru laika vērotājai vēl grūti spriest. “Pērn viss bija skaidrs. Februārī Sveču dienā spīdēja spoža saule, un arī vasara bija karsta un saulaina. Šoziem šajā dienā saulains bija tikai no rīta līdz pusdienai, tā ka vasarā sagaidāmi mainīgi laikapstākļi,” saka E. Stepanova.
