Atklāti sakot, Turnas bibliotēkas ilggadējo vadītāju Daigu Ūdri uz sarunu vēlējos aicināt jau sen, jo tik tiešām ir prieks par tik daudzpusīgu, aktīvu un radošu cilvēku. Jāteic, ka Daiga nemaz neatbilst sabiedrībā joprojām vēl šur tur iesīkstējušam priekšstatam par lauku bibliotekāri, kas klusi sēž pie grāmatu kalna. Daiga ir īsta enerģijas bumba un vietējais spidzeklītis. Tas saprotams, jo, kā izrādās, Daigas dzīslās rit īstas malēniešu asinis, kas īpaši uzbango darbojoties vietējā dramatiskajā kolektīvā.
Priekšroku dod latviešu autoriem Pie Daigas bibliotēkā, kas iekārtota bijušajā muižā, tagad – vietējā tautas nama atjaunotajā ēkā, viesojamies neilgi pirms Lieldienām. Turnēniete abās bibliotēkas telpās pacentusies uzburt gaišu un pozitīvu pavasara noskaņu. Priecājos, ka grāmatas glabājas plašās, gaišās un saulainās telpās. Daiga noliedz, ka telpas ir saulainas. Lai panāktu tādu vizuālu efektu, viņa kopā ar Turnas dāmu kluba sievām pašu spēkiem izlīmējušas tapetes dzeltenos toņos. Tas arī rada šo saulaino efektu. Vienā no telpām pie sienas gluži kā muzejā redzamas stikla vitrīnas, kur izvietoti Ērģemes pamatskolas vēstures skolotāja Valtera Beldava ilgus gadus vāktie avīžu izgriezumi un citi materiāli par Turnu. Daiga atgādina, ka Turnas vārdu Latvijas mērogā zināmu ar savām grāmatām darījusi rakstniece Vija Upmale. Vēl savu kārtu sistematizēšanai gaida pagaidām vēl papes kastēs noglabātie materiāli par bijušā Ļeņina kolhoza laikiem. Lai vairāk uzzinātu par vēsturiskajās fotogrāfijās redzamajiem cilvēkiem, bibliotekāre ir apņēmusies apciemot turnēniešus, kuri ir cienījamos gados. Pašlaik bibliotēkā reģistrēti 89 lasītāji, pārsvarā – pensionāri. Daiga novērojusi, ka turnēnieši vislabprātāk lasa latviešu autoru, piemēram, Ērika Kūļa, Daces Judinas un Ingunas Baueres, grāmatas, kā arī izdevniecības “Latvijas Avīze” izdotos “Lata romānus”. Turnēniešus interesē arī latviešu aktieru, mākslinieku un sportistu dzīvesstāsti. Topā ir arī žurnāli, pārsvarā “Ievas” grupas izdevumi, kā arī laikraksti – “Ziemeļlatvija” un “Latvijas Avīze”. Daiga mēģinājusi no saviem lasītājiem uzzināt, kāpēc viņiem neinteresē ārzemju autoru darbi. Izrādās, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem ir grūti atcerēties sarežģītos vārdus un notikumu gaitu. Latviešu autoru darbi ir sirdij vairāk tuvi un izprotami. Savukārt pirmdienās, kad bibliotēkā ir brīvdiena, Daiga nevis velta to tikai sev, bet cenšas pati apciemot savus septiņus astoņus lasītājus, kuri vecuma vai veselības problēmu dēļ vairs nejaudā mērot ceļu uz bibliotēku. Reizēm pēc kādas grāmatas ir jāmēro ceļš līdz Valkas bibliotēkai, reizēm pirmdienas ir dienas, kad ir laiks apdarīt citus darbus.
Nav par ko sūdzētiesIzrādās, paralēli bibliotekāres pienākumiem Daiga no iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuri mitinās sociālajos dzīvokļos turpat tautas nama ēkas 2. stāvā, pieņem maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī iekasē maksu par izmantoto ūdeni, nekustamā īpašuma nodokli. Daudzi vecie ļaudis teikuši, ja viņiem būtu jābrauc uz Ērģemi, nez kā to varētu izdarīt. Daiga ir arī vairākiem pensionāriem iemācījusi turpat bibliotēkā, izmantojot interneta bankas pakalpojumus, samaksāt rēķinus par elektrību. Lai dzīvot būtu vēl interesantāk, pēdējos gados Daigai ar pārējām pagasta bibliotekārēm – Līgu Gornu no Ērģemes un Valvi Āboliņu no Omuļiem – izveidojusies cieša un radoša sadarbība. “Kolēģes man ir superīgas,” tā īsos vārdos viņa raksturo savas līdzgaitnieces.Bieži vien Turnas tautas nama mazajā zālē bibliotekāres kopīgi organizē tematiskos pasākumus. Martā notika iemīļotajai bērnu grāmatu autorei un ilustratorei Margaritai Stārastei veltīta pēcpusdien. Notika arī tematisks pasākums dzejniekam Vilim Plūdonim, kurā piedalījās gan Ērģemes pamatskolas bērni, gan vietējā dzejniece Mārīte Putniņa. Savukārt pēc Lieldienām Bibliotēku nedēļas ietvaros visas trīs dosies uz Omuļiem, kur notiks spēļu pēcpusdiena ar mīklu minēšanu un dažādām atraktivitātēm. Daiga ir pārliecināta, – kopš pagasts ir Valkas novadā, situācija bibliotēkās ir strauji uzlabojusies ne vien attiecībā par jaunu grāmatu iegādi un laikrakstu un žurnālu abonēšanu, bet arī bibliotēkas inventāra atjaunošanā. Daiga lepojas ar vairākiem jauniem mūsdienīgiem skapjiem, ar skaistām logu žalūzijām.“Sūdzēties tik tiešām nevaru. Bibliotēkā ir pieci datori – tas mums ir pietiekami. Arī grāmatu iegādei gada sākumā tika piešķirti vairāk nekā 400 eiro. Aizbraucu pie Valves uz jauno Omuļu bibliotēku. Domāju, skaisti te. Bet manējai ar nav nekādas vainas,” secina bibliotekāre.Vai nonākusi nekurienē? Daiga Turnas bibliotēkā strādā kopš 1981. gada. Svešajā un nepazīstamajā vietā viņa nonāca uzreiz pēc Rīgas kultūras darbinieku tehnikuma beigšanas. Viņa atceras, ka, ieraugot savu nākamo darbavietu, gribējusi paķert nedaudzās mantas un laisties lapās. Neaizlaidās. Daiga, atceroties tā brīža sajūtas, smejas un teic, ja jau pirmo nedēļu izturējusi, tad vairs nav bijusi doma bēgt pie mammas uz bijušo Alūksnes rajonu – Api. Salīdzinot savu dzimto pilsētu ar Turnu, Daigai pirmajā brīdī šķitis, ka viņa nonākusi nekurienē, bet drīz vien uzradušies draugi, izveidojusies ģimene, piedzimuši divi dēli. Vecākajam Egīlam ir jau 30 gadu, viņš dzīvo Ikšķilē, bet jaunākajam Aldim – 27. Viņš dzīvo Saulkrastos. Pašlaik Daigas galvenie sirds “āķīši” ir jau divas mazmeitiņas. Brīžos, kad Daigas sirds ir izslāpusi pēc jūras vēja un gaisa, viņa ar ciemakukuļiem dodas pie mīļajiem. Daiga tur rūpi par savējiem, jo kopā ar dzīvesdraugu Pēteri audzē cūkas, kas pēc tam nonāk ne tikai uz pašu, bet arī dēlu un māsas, kura dzīvo Smiltenē, galda. Daigai tas šķiet pats par sevi saprotams, ka savējie jāatbalsta. Tāpat kā sava Turna. Daiga vienmēr ir uzskatījusi, ka vieta, kurā paši dzīvo, ir jātur kārtīga un spodra. Turnēniešiem ir tradīcija sanākt kopā pavasara talkā un sapost tautas nama apkārtni. Katru vakaru, dodoties mājās no darba cauri vecajam parkam, Daiga nespējot paiet garām nomestai plastmasas pudelei vai papīriem. Vai tad viņai esot grūti pacelt? Bibliotekāre ir pārliecināta, ja vairākums latviešu dzīvotu ar tādu attieksmi pret savu dzimto vietu, Latvija kļūtu daudz skaistāka un spodrāka.“Laukos var dzīvot. Te nav nekādas vainas. Visi cilvēki pazīstami, draudzīgi, izpalīdzīgi. Ja rīkojam talku, vienmēr atnāk vismaz 40 cilvēku. Brīžiem šķiet, no kurienes viņi visi uzradušies. Izvārām savu lielo zupas katlu un visi priecīgi paēdam, jo ir gandarījums par paveikto darbu,” sarunas nobeigumā saka Daiga.VIEDOKĻILīvija Kreile, Turnas dāmu kluba vadītāja:- Daiga kā bibliotekāre ir cilvēks īstajā vietā. Viņa dara ne tikai to, kas jādara, bet daudz, daudz vairāk. Ja kādam pensionāram no Valkas vajag atvest zāles, viņa nekad neatteiks. Daiga ir Turnas patiesā dvēsele.
Anita Āboliņa, rokdarbniece:- Mēs ar Daigu esam vienaudzes, kopā bērnus izaudzinājām. Esam pazīstamas vismaz 30 gadus. Daiga nekad nebaidīsies acīs pateikt patiesību, nevis runās aiz muguras. Reizēm, gatavojoties aust jaunu audumu, ir nepieciešams skats no malas.
Balva Leite, turnēniete:- Ja man kādreiz nepieciešams nokļūt pie ārsta vai uz veikalu, Daiga nekad neatteiks palīdzību. Viņa vienmēr visu izdarīs. Lai tādu cilvēku Turnā būtu vairāk!
