Nav iespējams vienā iknedēļas komentāru lappusē aptvert visus pasaules notikumus un raibumus, tāpēc šoreiz izvēlējos īskomentāru izteiksmes veidu.
Nav iespējams vienā iknedēļas komentāru lappusē aptvert visus pasaules notikumus un raibumus, tāpēc šoreiz izvēlējos īskomentāru izteiksmes veidu. Tiesa, arī šoreiz varēšu skart tikai mums tuvākos raibumus, katram veltot dažus teikumus.
Vispirms maza piebilde aizejošās Saeimas mēģinājumiem purināt tā sauktos čekas maisus. Kaut labi zināms, ka VDK Latvijā atstājusi tikai tādu kā strīdus ābolu puspatiesību un safabricētu melu sajaukumā, daži politiskie spēki ar apskaužamu apsēstību vēlas, lai apšaubāmā kartotēka tiktu publicēta. Vēlēšanās caurkritušā politiķa Kiršteina niknumu raisījusi prezidente Vīķe-Freiberga, kura savādo likumprojektu konsekventi neparaksta. Tiek izplatīta versija, ka tas tiekot darīts tāpēc, ka starp prezidentes draugiem esot cilvēki, kurus savulaik VDK sūtījusi uz Kanādu, lai no Imanta Freiberga izspiegotu firmas IBM noslēpumus ātrdarbības datoru radīšanā. Nedaudz pazīstot tos cilvēkus, kurus varētu domāt Kiršteins, īsti uzmanības vērta būtu tikai viena pazīstama dāma, jo viņa arī tagad drīkst brīvi staigāt pa Pili, tāpēc vienīgā spētu ietekmēt prezidentes lēmumu. Ak, varu galvot, ka tolaik, kad notika minētie ārzemju braucieni, šī dāma no datoriem saprata mazāk nekā cūka no svētdienas.
***
Varen liela brēka plašsaziņas līdzekļos tika sacelta saistībā ar indīgās ļergas lietošanu Preiļu rajonā. Noskaidrots, ka pats bīstamās dziras sajaukums nācis pāri robežai no Krievijas, kur upuru skaits simts reižu lielāks. Tāpēc interesants ir tas komentāru diapazons, kas izskanējis pašā Krievijā. Galvenais sanitārais ārsts Aņiščenko: tā ir atsevišķu cilvēku apzināta kaitniecība. Žurnālists Ļeontjevs: nav nekas sevišķs, jo katru gadu no alkohola mirst līdz 40 tūkstošiem. Impērijas atjaunotājs Prohanovs: tas ir naidīgu spēku terorakts, kas vērsts pret krievu nāciju.
Saprātīgākie komentētāji uzskata, ka vainojama aplamā spirta aprites uzskaites sistēma, kuras rezultātā vasarā veikalos gandrīz nekas spirtots nebija nopērkams. Šī akcija bijusi domāta, lai panāktu alkohola tirdzniecības valsts monopolu, un tad, protams, augstākie ierēdņi mācētu labi nopelnīt. Vēl iesaka tirgot ļoti lētus degvīnus jeb “zirgu šnabjus”, jo vazaņķi jeb bomži nepērk “Russkij standart” pudeles.
Bet atcerēsimies, ka minētais Aņiščenko aizliedza importēt Gruzijas un Moldovas vīnus. Mēdz teikt, ka Dievs visu redz.
***
Tikmēr Latvijā skan vaimanas par gaidāmo gāzes un elektrības sadārdzinājumu. Daudzi pārmet valdībai, ka tauta nav brīdināta, kaut ekonomikas ministrs jau vasarā par šo jautājumu rakstīja presē. Un kuram vispār nebija skaidrs, ka Krievija Latvijai gāzi gatavojas pārdot dārgāk? Labi vismaz, ka cenu pielikums notiek pakāpeniski, kas inflāciju ļauj noturēt kontrolējamā līmenī.
Kam šie jautājumi nav skaidri, varu atgādināt: Latvijas valdībai nav nekādu iespēju pašai ražot dabas gāzi, cenas nosaka Krievijā. Kad šīs cenas būs 80 procenti no cenām Vācijā, tālākā inflācija piebremzēsies. Praksē varam pārliecināties, ka gāzes balons, kas nesen maksāja 8 latus, tagad nopērkams par 16 latiem. Tāpēc balongāzes lietotājiem iesaku: ja vien iespējams, pārejiet uz elektroplītīm, jo cenu pieaugums elektroenerģijai būs mazāk sāpīgs.
Kopš šā brīža jāpasludina par savas tautas nelabvēļiem visi, kuri iebilst pret jaunu elektrostaciju, tajā skaitā pret Ignalinas jaunās AES projektu.
***
Latvija pašalik pieder valstīm ar visstraujāko tautsaimniecības attīstību pasaulē. Un nu jau vairs nevis koksne, bet metāli un iekārtas ir mūsu galvenā eksportprece. Jebkura valsts savā attīstībā iziet trīs izaugsmes posmus. Vispirms ir faktoru jeb dotumu nosacītais posms, kas Latvijai raksturojams ar neapstrādātas koksnes eksportu un pusnaturālu lauksaimniecību. Nākamais attīstības posms raksturīgs ar kapitālieguldījumu pieaugumu, ko veicina tā sauktā Briseles nauda. Tiek būvēti ceļi, jaunas ražotnes, tiek pirkta tehnika. Šajā posmā nedrošību rada tiešās ārzemju investīcijas, rezultātu tagad pieredz Portugāle, kad ārzemnieki savas rūpnīcas sāk pārcelt uz Maroku, kur lētāks darbaspēks.
Par modernu Latvijas ekonomika kļūs brīdī, kad priekšroka tiks dota augstajām tehnoloģijām, kas prasa inovācijas tajā izpratnē, ka ražošanu iespējams attīstīt tikai sadarbībā ar zinātniekiem. Inovācijas paģēr starptautisku sadarbību. Latvija šajā laukā sper tikai pirmos soļus, jo nepieciešams atjaunot zinātniskos institūtus, sagatavot gan zinātnei, gan tehnisko personālu ražošanas uzņēmumiem.
***
Trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju atbalsta Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Tiesa, tagad cena vismaz divreiz lielāka, nekā tā tika lēsta pirms gadiem divpadsmit. Piemēram, tolaik kompensācijas īpašniekiem par zemi un dzīvokļiem būtu bijušas desmit reižu mazākas. Diemžēl daži politiķi panāca celtniecības novilcināšanu, turpina brēkāt arī arhitekti, kuriem zadusi iespēja nopelnīt. Tomēr interesanta ir tā ceturtdaļa iedzīvotāju, kuri Gaismas pils celtniecību noraida pilnībā. Daļa protestētāju ir krievvalodīgie, kuriem nospļauties par latviešu interesēm. Un ir arī latvieši, kuriem bibliotēkas vispār neinteresē. Gluži tāpat viņi principa dēļ nelieto tualetes papīru. Jo vecmāmiņas taču iztika!
***
Ar savdabīgu ierosmi savu tautu iepriecināja Krievijas prezidents Putins. Proti, tiek ierosināts visus spēļu namus un kazino no Maskavas un citām pilsētām pārcelt uz ārpilsētām, kur veidotos īpašas Lasvegasas tipa izklaides pilsētiņas. sāku domāt, uz kurieni Latvijas galveno Lasvegasu varētu pārcelt rīdzinieki. Un pavisam ķecerīga doma: vai nebūtu jēdzīgi, ja visas zaņķu iestādes no Rīgas centra pārceltu uz daudzkārt apspriesto Lucavsalu Daugavā? Gan vecpilsēta tiktu atbrīvota no striptīzu klubiem un “laimētavām”, gan iedzīvotājiem kļūtu mierīgāka dzīve, gan policijai vieglāk nodrošināt kontroli.
Ja Rīgas dome šādu ideju pieņemtu, tad varu galvot, ka miljonu investori, arhitekti un celtniecības firmas cīnīsies līdz asinīm, lai tikai iegūtu tiesības piedalīties projekta īstenošanā.
***
Komentāru noslēgumā nedaudz par laika pareģojumiem. Jāpiekrīt, ka senie laika pareģošanas paņēmieni mūsdienās vairs nav lietojami, jo “pasaule pārāk sajaukta”. Tāpēc varam izdarīt aptuvenus secinājumus.
Vispirms gan jāteic, ka sabiedrībā saradies milzum daudz vaimanātāju, kuri gatavi pieraudāt puspasauli pat par notikumiem, kuri tikai varētu notikt kaut kad nākotnē, ja vispār notiktu. Atcerēsimies aizvadīto sauso un karsto vasaru, kad ne viens vien skaļā balsī brēca: “Šogad sēnes neredzēt!” Bet beigu beigās sēnes saauga tāda bagātība, ka, izsakoties manu dzimto cesvainiešu garā, ēd, kamēr pakaļa sāk sprēgāt. To atgādinu tāpēc, ka pirms laika nelon vaimanāt.
Labs dabas norišu pazinējs ir profesors Arturs Mauriņš, kura prognozēs der ieklausīties. Vērojot gan rudens miglas, gan citas pazīmes, profesors izsecinājis, ka ziema būs sniegiem bagāta un auksta, bet postoša kailsala nebūs.
Personīgi lūdzu ar gaišredzību apveltītu cilvēku vizualizēt gaidāmās ziemas ainas. Ziemassvētkos rādīja ūdeņus, bet Jaungadā maigu sniegu. Un tad arī sāksies īstā ziema, bet skarbākais sals un puteņi gaidāmi februārī. Pavasaris kā parasts pēdējos gados — ilgs un “garlaicīgs”.
