Nu jau šis process — latviešu aizceļošana uz Īriju un citām ārvalstīm — kļuvis acīmredzams.
Nu jau šis process — latviešu aizceļošana uz Īriju un citām ārvalstīm — kļuvis acīmredzams. Ja agrāk to it kā nemanīja, jo labāk atalgotu darbu un laimi uz citām zemēm meklēt devās tikai daži uzņēmīgākie jaunieši, tad pēdējā laikā darbspējīgu cilvēku aizceļošana kļuvusi par masveida parādību.
Visvairāk aizbrauc uz Īriju, jo tur ir lielāks piedāvājums vienkāršajos darbos, kuri galvenokārt prasa tikai fizisko izturību un elementāras praktiskās iemaņas. Pēc aptuvenām aplēsēm — Īrijā pašlaik dzīvo un strādā vairāk nekā 30000 baltiešu. Iemesls aizbraukšanai viens — tā ir vēlme vairāk nopelnīt.
Valkā dzīvojošais svešvalodu skolotājs Jānis Ķelpe uzskata, ka jaunu cilvēku aizbraukšanai uz ārzemēm ir vairāki iemesli, bet gandrīz visi radušies līdzšinējās valsts politikas rezultātā.
“Tas, ka varas pārstāvji paši sev noteic algas, kuru lielumu raksta ar četriem cipariem, bet vairākos valsts sektoros (izglītības, tiesību aizsardzības, medicīnas iestādēs un citur) darbinieki niecīgo algu dēļ ir gatavi streikot vai piketēt, liecina, ka nav pareiza finanšu politika. Tā neveicina kvalitatīvu valsts attīstību, bet palielina sabiedrības polarizāciju. Tā kā tikai neliela cilvēku daļa, kura atrodas valsts elitē, var pati noteikt sev inflācijai atbilstošu algu, tad pārējie meklē citu izeju un, proti, aizbrauc uz ārzemēm. Nelielās algas un inflācija jaunatni piespiež aizbraukt. Valdība stabilas kooperācijas ar sabiedrību vietā ir izvēlējusies savrupību. Sekas tam visam var būt bēdīgas. Darboties spējīgākā sabiedrības daļa aizbrauc, bet pašu valstī pagrimst nelielai valstij tik svarīga lieta kā izglītība, jo tā ar pašreizējo finansējumu nevar iegūt jaunu kvalitāti. Labas izglītības trūkums vēl papildus veicinās jaunatnes aizbraukšanu, jo Eiropas attīstītajās valstīs sabiedrība kļūst arvien izglītotāka, tās locekļi vairs nedomā bāros mazgāt traukus vai plantācijās lasīt sēnes, taču šie darbi tik un tā būs vajadzīgi. Nu tad veiksmi šajā jomā baltiešiem! Lielākas algas dēļ viņi šos vienkāršos darbus brauks darīt uz ārvalstīm,” saka J. Ķelpe.
Pašlaik daļa aizbraucēju lūdz valdības atbalstu latviešu svētdienas skolas izveidei Īrijā. Tā ir zīme, ka daudzi nolēmuši tur palikt pavisam. Skumji.
