Labu, jaunu speciālistu, kuriem piemīt ne tikai gudrs prāts, bet viņos jūtama arī degsme, enerģija un kārtīgs darbaspars, reģionos ir maz. Lielākoties jaunieši pēc studijām lielajās pilsētās tur arī paliek strādāt, jo darba tirgus ir elastīgāks un dzīves kvalitāte augstāka. Ar jauno orientēšanās treneri Lieni Brūveli ir citādāk, viņa atteicās no darba piedāvājumiem Rīgā, jo nekur nav tik labi kā mājās Smiltenē.
Teiciens, ja tu darīsi darbu, kas tev no sirds patīk, tev nekad nebūs jāstrādā, pilnībā atbilst Lienei, kura par orientēšanās treneri Smiltenes bērnu un jaunatnes sporta skolā strādā pirmo mācību gadu. To, ka strādājot, viņas acis mirdz un pati burtiski staro, ir pamanījuši arī audzēkņu vecāki. Liene pati orientēties sāka deviņdesmito gadu vidū, kad mācījās sākumskolā. Reiz kāda skolotāja OK “Azimuts” vadītājam Aldim Lapiņam par Lieni un vēl divām viņas vienaudzēm teikusi: “Šitās meitenes, Aldi, nelaid vaļā, Tev viņas jānotur!” Laikam ejot, tā arī bija, Liene kļuva ne tikai par labāko kluba sportisti, bet bija arī viena no sīvākajām konkurentēm Latvijā. Par sapratni skolas gados viņa pateicas Smiltenes ģimnāzijas un Smiltenes tehnikuma pedagogiem, jo nereti lielās slodzes dēļ daudzsološā orientieriste kavēja mācības divas reizes nedēļā. Jau studējot Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par sporta skolotāju un orientēšanās treneri, viņa papildus mācībām sāka strādāt par treneri Rīgā. “Sapratu, ka man padodas un patīk, bērni saprot, ko stāstu, un tas viņus aizrauj. Ļoti šo darbu gribēju darīt Smiltenē un attīstīt orientēšanos šeit vēl vairāk, taču tobrīd man sporta skola nevarēja piedāvāt darbu uz pilnu slodzi. Taču Rīgā durvis bija vaļā. Mani atpakaļ ļoti gribēja arī OK “Azimuts” un deputāts, kas ir arī orientierists, Otārs Putrālis. Viņi pat bija gatavi maksāt pusi algas no kluba līdzekļiem, lai es tikai te būtu un strādātu ar bērniem. Tas ir svarīgi, ka tevi novērtē kā speciālistu, nevis domā, ka esi jauns un zaļš gurķītis, kas neko nevar,” saka jaunā orientēšanās trenere.Atgriezties savā dzimtajā Smiltenē un strādāt darbu, kas ir sirdij tuvākais, Lienei radās pērn septembrī. Viss acumirklī sakrita tā, kā viņa to bija vēlējusies jau sen – būt neatkarīgai no vecākiem, iemācīt un rast prieku bērnos pret orientēšanās sportu, un to visu darīt mazpilsētā. Sekojot saviem sapņiem, Liene ieguva vēl vairāk – Latvijas orientēšanās federācija viņai piešķīra stipendiju kā jaunajai trenerei, sporta skolas direktors papildus treneres amatam piedāvāja vietnieces darbu, kā arī viņai radās iespēja pasniegt sporta stundas Smiltenes Centra vidusskolā 10.-12. klašu meitenēm.“Katram novēlu strādāt tādu darbu, kas viņam patīk, jo tikai tāds nenesīs simtprocentīgus augļus. Un to uzreiz pamanīs arī pārējie. Smiltenes novadā jau šobrīd orientieristi ir labā līmenī, jo spēj konkurēt ar lielajiem Rīgas klubiem. Par to liecina dalība un rezultāti ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajās sacensībās. Daudzi arī mūs apskauž, jo mums ir daudz orientēšanās karšu, kuras šo sporta veidu padara vēl aizraujošāku. Pat ja mežs divas reizes būs viens un tas pats, distance katru reizi atšķirsies. Tajā arī slēpjas visa burvība. Esmu te, lai to atklātu un ļautu apjaust topošajiem un jaunajiem orientieristiem,” no sirds teic trenere.
