Joprojām nebeidzas diskusijas par to, ko darīt Zinību dienā,1. septembrī, – atļaut tirgot alkoholu vai aizliegt.Satraukumā par iespējamiem zaudējumiem pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt aizliegumu pārdot reibinošos dzērienus vērsies ekonomikas ministrs Artis Kampars. Pēc viņa teiktā, aizliedzot 1. septembrī pārdot alkoholu, 20 tūkstošiem darbinieku būšot dīkstāve, bet valsts zaudēšot apmēram 300 tūkstošus latu. Vēl daži politiķi izteikušies, ka aizliegumam nav jēgas, jo tikpat labi pirmās mācību dienas nosvinēšanai jaunieši stipros dzērienus var sapirkties dienu iepriekš. Visā šajā jezgā klausoties, nav tomēr skaidrs, par ko galu galā ir runa, ja jauniešiem līdz 18 gadu vecumam vispār nedrīkst pārdot alkoholu. To nosaka likums. Un pārdevējas skaidri zina, ka jauniešiem līdz 18 gadu vecumam alkoholu nedrīkst pārdot. Šaubu gadījumā jāprasa uzrādīt pasi. Tas, ka 1. septembrī ielās, īpaši Rīgā, redzami daudzi iereibuši nepilngadīgie, nozīmē, ka likums netiek pildīts. Bet tad jau runa ir par ko citu – kā nodrošināt izdoto likumu izpildi. Acīmredzot paši likumdevēji nav pārliecināti, ka viņu izstrādātie likumi darbosies, īpaši tādi, kas ierobežo peļņu. Ir ieteikumi palielināt sodu par alkohola pārdošanu līdz 18 gadiem. Sodi ir bargāki arī par braukšanu dzērumā, bet, kā liecina policijas statistika, nekas īpaši nav mainījies. Dzērāju skaits pie stūres tikai nedaudz sarucis. Būtu jāpanāk, lai sabiedrība apzinātos, ka likumpārkāpums nepaliks nesodīts, bet tādu apziņu grūti radīt, ja ik dienu dzirdam par pārkāpumiem pašu likumdevēju vidū.
