Pavasarī kūlas ugunsgrēku dzēšana ir cīņa ar sekām, jo īstais darbs šādu nelaimju novēršanā jāveic rudenī.
Pavasarī kūlas ugunsgrēku dzēšana ir cīņa ar sekām, jo īstais darbs šādu nelaimju novēršanā jāveic rudenī. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina zemes īpašniekus un apsaimniekotājus tieši tagad sakopt zemes platības, lai pavasarī tajās nekuplotu kūla.
Valkas rajonā ir vairākas vietas, kur šim pienākumam saimnieki pievērš lielu uzmanību. Piemēram, Variņu pagastā pēdējos trijos gados nav bijis neviens kūlas ugunsgrēks. Pagasta padomes priekšsēdētājs Uldis Birkenšteins skaidro, ka pašvaldība stingri kontrolē, kā saimnieki kopj savas platības, un soda tos, kuri atļāvuši tām aizaugt. “Mūsu pagastā lielāko daļu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādā SIA “Palsa”. Tie ir divi galvenie iemesli, kādēļ nav izcēlušies kūlas ugunsgrēki, bet drošs nevar būt nekad. Arī tagad, to sakot, gandrīz vai jāpārspļauj pār kreiso plecu,” ar humoru piebilst U. Birkenšteins.
Pēc VUGD statistikas, šogad Valkas rajonā kūlas ugunsgrēki nav reģistrēti vai to bijis ļoti maz arī Zvārtavas, Kārķu, Grundzāles, Ēveles, Brantu, Vijciema, Palsmanes pagastā, kā arī Strenčos un Smiltenē.
Zvārtavas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Priede stāsta, ka situācija ir strauji uzlabojusies, kopš saimnieki saņem Eiropas Savienības piešķirtos maksājumus par platību apsaimniekošanu. “Tagad arī tie lauki, kas vairākus gadus stāvēja neapstrādāti, ir sakopti, daudzviet pazuduši krūmāji. Katrā ziņā pašlaik apstrādātas zemes ir daudz vairāk nekā nekopto platību,” saka R. Priede.
VUGD Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš, komentējot situāciju, kādēļ dažās rajona vietās kūla tikpat kā nav dedzināta, bet citviet ugunsdzēsēji bijuši spiesti bieži izbraukt dzēst liesmas degošajā zālē, uzsver, ka tas ir attiecīgās vietas saimnieku attieksmes rādītājs. “Tur, kur ugunsgrēku maz vai vispār nav bijis, saimnieki zemi ir sakopuši rudenī. Tad arī pavasarī nevajag uztraukties, ka tikai kāds manās platībās neiemet degošu sērkociņu. Vecā zāle jānopļauj jau rudenī, un pašlaik ir pēdējais laiks to darīt, taču ar to vien vēl nepietiek, jo pavasarī uguns var izplatīties arī palikušajā zālē. Zeme arī jāuzar,” saka A. Vējiņš.
Šogad Latvijā ir reģistrēti 2293 kūlas ugunsgrēki. 2006. gadā to bija 7083. Ugunsdzēsēji uzskata, ka vecās zāles dedzināšanas samazinājums panākts ar lielākas uzmanības pievēršanu kūlas dedzinātāju sodīšanai. VUGD darbinieki šogad kūlas dedzināšanas laikā veica 677 reidus, bet Valsts policijas darbinieki kontroles izbraukumos devās 703 reizes. Daudzviet zāles dedzināšanas iespējamās sekas bija sapratuši arī zemes īpašnieki un pacentās zemi apstrādāt.
