Strenčos uzietās noslēpumainās Sibīrijas dziesmu klades mīkla ir atšķetināta. Šās biezās, pašdarinātās rūtiņu klades ar 178 dziesmu tekstiem autors ir bijušais strencēnietis, politiski represētais Alfrēds Ausmanis, kurš nu jau ir viņsaulē.
“Ziemeļlatvija” pirms kāda laika rakstīja, ka dziesmu klade nejauši tika uzieta Strenču tūrisma informācijas centra arhīvā, arhīvu pārskatot, un neviens no aptaujātajiem bijušajiem un tagadējiem darbiniekiem nezināja stāstīt, kā šī sava laika dokumentālā liecība tur nokļuvusi.
Tā bija liktenīga sakritība
Izpētot ierakstus, tika secināts, ka klade pierakstīta izsūtījumā Sibīrijā ‒ Intā, Komi apgabalā ‒ 1955. un 1956. gadā, stāsta Iveta Ence, Strenču novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja. Viņa uzņēmās rūpi, lai šī dziesmu klade tiktu saglabāta nākamajām paaudzēm, būtu pieejama arī mūsdienīgā digitālā versijā un tiktu papildināta ar jauniem faktiem, proti, I. Ence uzrakstīja projektu “Sibīrijas dziesmuklade” un piesaistīja finansējumu tā īstenošanai no Vidzemes kultūras programmas 2018, ko atbalsta akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Tagad projekta “Sibīrijas dziesmuklade” rezultātā tapis unikālas dziesmu klades manuskripts, kurā ietverts īss klades autora likteņstāsts, autentiski dziesmu tekstu pieraksti un aizmirsto dziesmu melodijas, kā arī manuskripta digitāla versija – virtuāla dziesmu klade. Internetā to var apskatīt ikviens interesents, meklētājā ierakstot https://issuu.com/strencunovadadome/docs/sibirijas_dziesmuklade.
Dziesmu klades izpētes darbā pašvaldībai palīgā nāca Strenču novada vidusskolas un mūzikas skolas pedagogi, it īpaši vēstures skolotāja Sarmīte Krūze. Paldies par sadarbību manuskripta tapšanā pašvaldība teic gan viņai, gan arī mūzikas pedagogiem Ingai Čukurei un Jānim Jansonam un dziesmu teicējai Ainai Rasmai Šomasei.
Pateicoties projektā iesaistīto pedagogu iniciatīvai, klades vēstures izpētes darbs turpinās joprojām.
Par manuskripta tapšanu projektā iesaistītie labprāt tiksies ar interesentiem Strenču novada bibliotēkā speciāli tam veltītā pasākumā.
Strenčos nodzīvojis
pēdējos 36 gadus
Liktenīga sakritība ļāva ieraudzīt dienasgaismu izsūtījumā Sibīrijā sarakstītajai dziesmu kladei, spriež Sarmīte Krūze. Tieši viņa ieguldīja lielāko darbu un laiku, lai noskaidrotu klades īpašnieku un viņa dzīves stāstu, gan sarunājoties ar strencēniešiem, gan pētot internetā pieejamos materiālus.
Dziesmu klades aizsācējs Alfrēds Ausmanis ir dzimis 1904. gada 1. aprīlī Tēdiņa muižā (Teden hof), tagadējā Naukšēnu novadā. Kā politieslodzītais izsūtīts uz Vorkutu, kur strādājis raktuvēs Intā.
Dziesmu teksti kladē ierakstīti laikaposmā no 1955. gada 20. jūnija līdz 1956. gada 20. novembrim. 1955. gada jūnijā, jūlijā rakstīts visražīgāk – gan darbdienās, gan svētdienās.
1956. gada nogalē Alfrēds Ausmanis tika atbrīvots no izsūtījuma un 1957. gadā ieradās Strenčos kopā ar dzīvesbiedri, būdams jau pensijas vecumā, tālab algotu darbu vairs nestrādāja un šajā mazpilsētā Gaujas krastā arī pavadīja visu atlikušo mūžu.
S. Krūze noskaidroja, ka dziesmu klades autors dzīvojis savrupu dzīvi, viņam bijuši tikai daži draugi. Bērnu nav bijis. Kaut gan ar radiem bieži nesaticies, radinieki no Jelgavas atceras Ausmani kā lielu dziedātāju un muzicētāju.
Mūžībā Alfrēds Ausmanis aizgāja 89 gadu vecumā 1993. gada 26. novembrī. Viņš apglabāts Strenču Jaunajos pilsētas kapos.
Viss par autoru
vēl nav noskaidrots
“Apbrīnojami ir tas, ka pēc smagā darba raktuvēs dziesmas kladē ierakstītas ar īpašu rūpību, klade lolota un glabāta kā dārgums, atvesta uz Dzimteni un nodota mantojumā,” Alfrēda Ausmaņa paveikto vērtē S. Krūze.
Uz pēdām klades īpašniekam viņa nonāca divu norāžu dēļ. Klades titullapā ir ieraksts: “Kas šo kladi vaļā ver, tas lai dziesmas dzied un lai dziesmas iekšā ber”. Zem šīs vārsmas ir paraksts “Ausmaņa”. Savukārt zem dažām dziesmām kladē ir ierakstīts vārds Alfrēds.
“Izsecinājām, ka tas varētu būt Alfrēds Ausmanis, un izdevās atrast viņa radu rakstus. Taču ir vēl viens posms Ausmaņa garajā un interesantajā mūžā, kas nav atšifrēts, – no viņa dzimšanas līdz izsūtīšanai. Viena radiniece stāstīja, ka viņš izsūtīts par sadarbību ar nacionālajiem partizāniem. Gribu šo viņa dzīves posmu noskaidrot. Internets “izmeta” vēl vienu interesantu lietu. 1938. vai 1939. gadā kādam Alfrēdam Ausmanim ir piešķirts Viestura ordenis par kalpošanu policijas dienestā. Ir jāuzzina, vai tas ir šis Alfrēds Ausmanis. Vēl ir, ko pētīt,” secina S. Krūze.
Meklējot Sibīrijas dziesmu klades autoru, vēstures skolotāja uzzinājusi arī citu cilvēku dzīves stāstus, arī tādus dzīves gājumus un ikdienas mazos varoņdarbus, par ko cilvēkam, viņam vēl dzīvam esot, būtu jāuzceļ piemineklis. “Taču daudzas lietas, ko uzzināju, ir ļoti personīgas, pat nezinu, vai tās drīkst publiskot,” piebilst S. Krūze.
Iespējams, projektam “Sibīrijas dziesmuklade” būs turpinājums – grāmata. “Digitālais manuskripts ir priekšnosacījums grāmatas izdošanai,” teic I. Ence un ir apņēmusies rakstīt nākamo projektu iesniegšanai Vidzemes kultūras programmā, lai šāda grāmata taptu.
