Aizvadītajās brīvdienās, no 8. marta rīta līdz 10. marta vakaram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 320 izsaukumus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Viktorija Šembele informē, ka ugunsdzēsēji izbrauca dzēst 191 kūlas ugunsgrēku. Veikti arī 29 glābšanas darbi.
Izņēmums nav arī Valkas novads“Ražīga” aizvadīta nedēļas nogale arī Valkas, Smiltenes un Strenču novados. Kopumā uz kūlas ugunsgrēkiem vien ugunsdzēsēji izbrauca piecas reizes. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Alvis Bukšs informē, ka par pirmo ziņoja cilvēki no Strenčiem. “Bija aizdegusies 200 kvadrātmetru platība pie mežmalas Strenčos, aizbraucām un ugunsnelaimi novērsām. Tālāk jau pienāca zvans no Zvārtavas pagasta “Mežrozītes”. Tur apkārtnē dega ap 10 tūkstoši kvadrātmetru, Vēl uzzinājām, ka deg Valkā, Vienības gatvē 6, apmēram 600 kvadrātmetru. Vēlāk saņēmām izsaukumu uz Strenču dzelzceļa staciju, kur uguns jau bija izpletusies apmēram 1000 kvadrātmetros.”Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu “Ugunsdrošības noteikumi” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ugunsdrošības noteikumu 3. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20. punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degt spējīgiem atkritumiem, bet teritoriju ap ēkām 10 metru platumā no tām attīra arī no vecās zāles. Par šo noteikumu neievērošanu fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 280 līdz septiņsimt eiro, bet par kūlas laicīgu neappļaušanu, kas veicinājis kūlas izaugšanu – no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro. Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu privātajām personām no trīsdesmit līdz divsimt eiro, bet juridiskajām personām – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četri simti eiro.
Zāle jāpļauj divas reizes mēnesīZemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, apsaimniekotājiem un lietotājiem ir nepieciešams nodrošināt savlaicīgu zāles pļaušanu. Zāles garums nedrīkstētu pārsniegt 15 centimetru garumu, jo, izvērtējot šobrīd esošo situāciju attiecībā uz zāles pieļaujamo garumu Latvijā, secināms, ka vidējais pieļaujamais zāles garums ir no pieciem līdz 20 centimetriem. Savukārt ugunsnedrošā laika posmā, ko izsludina pašvaldības, zāles garums nedrīkst pārsniegt piecus centimetrus. Lauku teritorijās zāles platības būtu vēlams pļaut no 23. jūnija līdz 31. augustam, lai jau rudenī veicinātu zemes platību sakopšanu un potenciālo kūlas ugunsgrēku samazināšanos pavasarī. Tāpat kā iepriekšējos gados, VUGD sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu, kuram nosūtīs informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekam tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.Izvērtējot kūlas dedzināšanu, jāsecina, ka ir vairāki “tipiskie” kūlas aizdedzinātāji. Bieži vien to izdara šoferi, pa automašīnas logu izmetot izsmēķi. Otri ir pusaudži, kuri spēlējas un dažkārt pat tīšām aizdedzina kūlu. VUGD atgādina, ka kūlas degšanu nevar kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. Kūlas dedzināšana nav īstais veids, kā atbrīvoties no gadiem ilgstošas nekā nedarīšanas. Ik gadu šādi kūlas ugunsgrēki notiek arī pilsētu teritorijās, kur tas ir daudzkārt bīstamāk, jo ēku ir vairāk un tās saplūst kopā.Ugunsgrēku skaits katru gadu Latvijā ir atkarīgs no laika apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jauna zāle un līdz ar to degšanai vairs nav nozīmes. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss, tad sausā zāle kļūst aizvien sausāka, un tā var viegli aizdegties arī no nenodzēsta izsmēķa izmešanas.VUGD uzsver, ka visbargāk kūlas dedzinātāji soda paši sevi – nereti nodedzinot arī savas lauku mājas un dažkārt arī paši paliekot bez dzīvības.
