Pagājušajā nedēļā valdība paziņoja, ka inflācija samazinoties, tādēļ pretpasākumi pret preču dārdzības palielināšanos neesot vajadzīgi.
Pagājušajā nedēļā valdība paziņoja, ka inflācija samazinoties, tādēļ pretpasākumi pret preču dārdzības palielināšanos neesot vajadzīgi.
No Ministru kabineta vadītāju komentāriem var saprast, ka tuvākajā laikā inflācija vispār beigsies, tādēļ nolemts ilgi slepenībā turēto inflācijas likvidēšanas plānu neīstenot. Pilsoņiem nu vairs tikai atliek minēt — vai tāds plāns bija vai ne?
Dažas dienas vēlāk gan litrs benzīna kļuva vēl par santīmu dārgāks, un nu jau tā cena ir 60 santīmu. Par diviem trim santīmiem cenas cēlušās arī dažām pārtikas precēm. Protams, cenu kāpumam vairs nav sākotnējie tempi, jo minimālā alga nav paaugstināta, tādēļ tirgotājiem jārēķinās ar iedzīvotāju pirktspēju. “Ziemeļlatvijas” veiktajā aptaujā vairāki cilvēki gan atzina, ka viņiem vienalga, vai inflācija turpinās vai ne, jo arī pašlaik preces ir pārlieku dārgas. Par dārdzību nevarot spriest vienīgi pēc pārtikas cenām. Jāpērk vēl apģērbs, saimniecības preces, bērniem mācību grāmatas, bet tiem, kuri sirgst ar kādu slimību, — zāles. Dažu šo preču cenas, piemēram, mācību grāmatām un medikamentiem noteiktās, nu jau var saukt par pasakainām.
Cenu un strādājošo ienākumu nesabalansētību apliecina arī pedagogu un policistu publiski paustā neapmierinātība par nelielajām algām. Uz šā fona iepriekš minētais valdības paziņojums izskatās kā nekaunīgs spļāviens sabiedrības sejā. Nesen kāds skolotājs man izteicās, ka vislielākā kļūda, no kā cietīs visa valsts, ir līdzekļu ierobežošana izglītības finansēšanā. Ar to viņš domāja ne tikai nelielās pedagogu algas. Pēc pasniedzēja domām, valstij vajadzētu subsidēt mācību literatūras iegādi un arī mācību maksu augstākajās mācību iestādēs. “Atmodas laiks pierādīja dzejnieka Jāņa Petera vārdu patiesumu, ka mēs neesam skaitliski liela tauta, tādēļ mūsu galvenais ierocis ir izglītība. Diemžēl tagadējā vara to negrib saprast,” secina skolotājs. Kamēr valdība cenšas iestāstīt, ka inflācija izgaist, tikmēr cilvēki par iztiku paši cīnās, kā prot.
Šomēnes meži ir pilni ar ogotājiem. Mammas kopā ar bērniem lasa brūklenes, lai par nopelnīto nopirktu mācību grāmatas. Vairākas mātes atzīst, ka citādi bērnus būtu grūti izskolot, bet tas noteikti jādara. Viņas labāk par valdību saprot izglītības nozīmi un to, ka cilvēks nedzīvo tikai no maizes.
