Jau kopš 7. aprīļa valcēniešiem un igauņu pircējiem labi pazīstamais un ilggadējais puķu dēstu, zaļumu, pašu audzētu dārzeņu, kartupeļu un ābolu tirgotājs Jānis Tuvikene sastopams Valkas tirgū. Taču, līdzīgi kā pārējie vietējie stādu tirgotāji, arī viņš izjūt strauju pircēju un ieņēmumu samazināšanos. Lai tomēr pie iedzīvotājiem nonāktu Tuvikenu ģimenes izaudzētie un ziemas mēnešos rūpīgi lolotie stādi un puķu podi, Jānis pircējiem sagatavojis piedāvājumus un ar laikraksta “Ziemeļlatvija” starpniecību tos nodod zināšanai.
Braucot uz Tuvikenu ģimenes māju Valkā, Muzeja ielā 9, kur atrodas saimnieka rokām uzceltās trīs siltumnīcas, runājam par draņķīgo laiku. Taču Jānis uzskata, ka pēkšņi uznākušais sniegs un slapjdraņķis, iespējams, ierobežos koronavīrusa izraisīto saslimšanu ar “Covid-19”, jo cilvēki slikto laika apstākļu dēļ vairāk uzturēsies mājās. Valcēnietis atzīst, ka sliktais laiks ietekmē arī tirgošanos Valkas tirgū, jo, ja līst lietus un snieg sniegs, cilvēki tirgu praktiski neapmeklē. Jānis priecājas, ka pagājušajā ceturtdienā, kad spīdēja saule, izdevies pārdot 60 atraitnīšu stādus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, tas nieks vien esot, bet šodienas situācijā tā uzskatāma par veiksmi. Stādaudzētājs atzīst, ka viņam un kolēģiem pienākuši grūti laiki, tāpēc ir jādomā, kā realizēt izaudzēto. Šogad Jānis stādu apjomu ir nedaudz samazinājis, jo kopā ar galveno palīgu – sievu Maritu – sākuši vairāk domāt par savu veselību. Meitas Aija un Dace ir izaudzinātas un izskolotas, tāpēc vecāki beidzot var atļauties nedaudz samazināt darbu apjomu. Taču Jānis ir no tiem saimniekiem, kurš, ja ko uzsācis, to padara līdz galam ar domu, ka visam jābūt pienācīgi apkoptam un sakārtotam.
Ieejot Tuvikenu ģimenes siltumnīcās, pārņem prieks par ieraudzīto. Lai gan siltumnīcas nav pārāk plašas, visur glīti sarindoti podiņi ar spēcīgi zaļojošiem puķu dēstiem. Pirmos ziedus raisa dažādu krāsu krūmu petūnijas. Jānis lepojas, ka trešo gadu audzē zili raibas petūnijas. Tās puķkopji uzskata par jaunumu. Pašam patīk arī tumši sarkanās, kas pamazām raisa pildītos ziedus. Acis priecē atraitnīšu un vijolīšu ziedu krāsu daudzveidība. Pircējus gaida krāšņi saziedējušās ledus puķītes un nokarenās begonijas. Pavisam drīz pirmos ziedus raisīs lobēlijas. Jānis uzskata, ka visos laikos latvieši gribējuši dārzos un pie mājas dobēs stādīt puķes. Vai tas, ka pašlaik cilvēkus nepatīkami pārsteigusi vīrusa plosīšanās, ietekmēs cilvēku vēlmi pie stādu audzētājiem iegādāties puķu dēstus un dekoratīvos puķu podus, stādaudzētāji varēs pateikt tikai sezonas beigās. Jānis atklāj, ka puķu un stādu tirgotājiem parasti sezona beidzas jūlija vidū. Lai izaudzētais nonāktu pie klientiem, audzētājs piedāvā tos iegādāties ne tikai tirgū, bet arī pašiem ierasties personīgi pie viņa un izraudzīties vajadzīgo. Jānis ir gatavs Valkas pilsētas teritorijā un tuvākajā apkārtnē preci nogādāt uz mājām. Lai izvēlētos sev ērtāko variantu, stādaudzētājs aicina zvanīt uz mobilo tālruni 29710877. Ir iespējams, ievērojot distancēšanos, pašiem aizbraukt pie Jāņa uz siltumnīcām un izvēlēties vajadzīgos stādus. Darījumu var sarunāt telefoniski ar piegādi līdz mājas durvīm. Stādaudzētājs uzskata, ka šajā laikā galvenais ir ievērot piesardzību un, nezaudējot veselo prātu, tomēr censties darīt ierastās lietas. Piemēram, sakopt savus pagalmus un rosīties mazdārziņos un siltumnīcās. Jāņa siltumnīcās spēkā pieņemas vairāku šķirņu tomātu stādi.
Jānis uzskata, ka ierastā kārtība jāmaina arī tāpēc, ka latviešu tirgotājiem šajā ārkārtas laikā zuduši igauņu pircēji. Iepriekšējā gadā igauņi vispirms iepirkās alkohola lielveikalā un tad nāca pie viņa un nopirka piecus krāšņu puķu podus. Tirgotājs regulāri saņēmis igauņu uzslavas par piedāvāto preci. Arī par cenu bijuši patīkami pārsteigti. Jānim bijis ieradums pirms katras sezonas sākuma aizbraukt uz Valgas lielveikaliem, kuros tirgo dažādus stādus. Tos apskatot, sapratis, kāpēc igauņi ne tikai no Valgas, bet arī Tervas un pat Otepē braukuši uz Valkas tirgu. Valcēnietis cer, ka maijā, iespējams, robežšķērsošana atjaunosies un beidzot Valkā un Valgā būs ierastā kārtība. Viņš nesaprot, kāpēc vajadzēja slēgt Eiropas Savienības valstu iekšējās robežas. Pietiktu, ka slēgtu ārējās robežas un iekšējās būtu kā siets. Proti, tās varētu šķērsot, uzrādot personu apliecinošus dokumentus. Taču Jānis absolūti nepretendē uz visgudrā lomu, kas māca Latvijas un Igaunijas valdību. Ir jāpieņem šā brīža situācija un tai jāpielāgojas, meklējot variantus.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
