Joprojām viens no aktuālākajiem ziņu tematiem Latvijā ir valdības veidošana. Kopš 6. oktobrī notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām ir pagājuši trīs mēneši. Patlaban Latvija piedzīvo ilgāko valdības veidošanu kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā. Tā ir unikāla situācija atjaunotās Latvijas vēsturē. Valdības izveides sarunas bez rezultāta turpinājās vairāk nekā deviņdesmit dienu. Šobrīd Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Ministru prezidenta amata kandidātu Arturu Krišjāni Kariņu sastādīt valdību.
“Tikšanās laikā Rīgas pilī pirmdien, 7. janvārī, K. Kariņš iepazīstināja Valsts prezidentu ar topošās valdības prioritātēm un darāmajiem darbiem, norādot, ka kā prioritāras ir izvirzītas astoņas darbības jomas – finanšu sektora sakārtošana, tiesiskums, ēnu ekonomikas apkarošana, izglītības un veselības sistēmu turpmāka pilnveidošana, OIK likvidēšana, administratīvi teritoriālā reforma un demogrāfija,” informē Valsts prezidenta kancelejas Komunikācijas speciāliste Laura Jansone.
Valsts prezidents norāda, ka izvirzītās prioritātes liecina par K. Kariņa un valdības veidošanā iesaistīto politisko partiju izpratni par neatliekami veicamajiem darbiem. Valsts prezidents atzīmē, ka būtiski ir neaizmirst jau iepriekš publiski paustos solījumus turpināt stiprināt Latvijas drošību, tajā skaitā valsts budžetā paredzot arī nākamajos gados novirzīt aizsardzības jomai ne mazāk kā divus procentus no IKP, kā arī turpināt darbu pie Moneyval ziņojumā ieteikto rekomendāciju ieviešanas.
“Tā kā partiju sarunās ir panākta vienošanās par piecu politisko partiju un parlamenta vairākuma iespējamo atbalstu Krišjāņa Kariņa vadītajai valdībai, Valsts prezidents aicina politiskās partijas nekavējoties uzsākt intensīvu darbu pie valdības deklarācijas sagatavošanas,” informē L. Jansone.
“Sagaidāms, ka darbs pie valdības deklarācijas nebūs viegls, jo partijas saviem vēlētājiem ir devušas virkni solījumu, kuru visu īstenošanai šogad valsts budžetā visdrīzāk nebūs pietiekamu finanšu līdzekļu. Lai novērstu iespējamos riskus arī valdības stabilitātei nākotnē, jau deklarācijas tapšanas laikā politiskajām partijām ir būtiski rast kopsaucējus par secību un laika grafiku, kādā tiks īstenotas prioritātes ar lielāko ietekmi uz valsts budžetu,” atzīmē Valsts prezidents.
K. Kariņš informēja Valsts prezidentu, ka valdības deklarāciju plānots sagatavot divu nedēļu laikā, lai janvāra ceturtajā nedēļā Saeimā varētu notiks balsojums par uzticības izteikšanu viņa vadītajai valdībai.
Kā raugāties uz to, ka joprojām
nav izdevies izveidot valdību?
Nav izteikta līdera, kas varētu strādāt ar visu partiju vēlmēm un solījumiem, tos izpildot
Diāna Vītola, biedrības “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētāja
Valdības veidošanas procesam sekoju līdzi ziņās. Man šķiet, ka tā, kā ir tagad, kad ievēlētas vairākas partijas, viss kļūst saprotamāks. Vieglāk redzēt, kas ir kas. Notiek meklējumi un mēģinājums rast līdzsvaru starp visu interesēm. Kopš vēlēšanām pagājuši gandrīz trīs mēneši, šajā laikā bijuši vairāki piedāvājumi veidot valdību, ko vēl nav izdevies panākt. Tas tomēr nav tik vienkārši.
Personiski manu ikdienu neietekmē valdības neesamība, taču jebkura neziņa rada diskomfortu. Termins tehniskā valdība ir ne visai patīkama situācija, tajā pašā laikā viss notiek. Nevaru apgalvot, ka būtu noticis kaut kas traks tāpēc, ka mums nav jaunas valdības. Protams, ja nav apstiprināts budžets, tas veido ķēdes reakciju, jo tam seko pašvaldības un viss pārējais, tostarp nevalstiskais sektors. Neko nevaram plānot, jo nezinām apjomus. Taču valdības veidošana nav mūsu spēkos, to arī nevaram ietekmēt.
Šobrīd neredzu nevienu no kandidātiem, kas varētu būt labs nākamās valdības vadītājs. Tāda izteikta līdera nav, kas varētu strādāt ar visu partiju vēlmēm un solījumiem, tos izpildot. Drīzāk jāraugās uz ārkārtas vēlēšanām.
Krišjānis Kariņš ir mierīgs, ieturēts un diplomātisks, kas atšķir viņu no jaunajiem
Velga Graumane, biedrības “Glābiet bērnus” Strenču novada nodaļas vadītāja
Sekoju līdzi! Valdība sen jau būtu izveidota, pirmais pretendents Bordāna kungs bija visreālākais valdības vadītājs, bet pārējie, acis nepamirkšķinot, visu izgāza. Tā tas arī turpinās. Uzskatu, ka tā bija kļūda Valsts prezidentam Raimondam Vējonim izvirzīt trīs kandidātus. Viņi visi domāja kā tajā teicienā: “Slikts ir tas zaldāts, kas negrib kļūt par ģenerāli. Nevar nekas sanākt, jo visi trīs grib kļūt par ģenerāļiem. Ja vien Artis Pabriks nebūtu piecēlies kājās un aizgājis no galda, tad Jānis Bordāns būtu valdības vadītājs. Aldi Gobzemu vispār nevarēja izvirzīt šim amatam, jo neatbilda nevienām prasībām. Pabriks vienkārši atteicās, jo saprata, ka pats tiktu izgāzts. Tālākais, domāju, būs ļoti labi. Manuprāt, aizies Krišjāņa Kariņa valdība. Viņš ir mierīgs, ieturēts un diplomātisks, kas atšķir viņu no jaunajiem. Ja es būtu viņa vietā, jau pēc nedēļas viss būtu kārtībā. Bet baidos, ka tas ieilgs. Jācer, ka līdz februārim nebūs jāgaida.
Domāju, ka šobrīd šis viss manu un jūsu ikdienu neietekmē. Vairāk satrauc vecās lietas, kā tās atsauksies uz iedzīvotājiem. Eiropas Parlamenta deputāti nolēma piešķirt 17 miljonus eiro Latvijai 2017. gada plūdu radīto zaudējumu likvidācijai. Bet no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” – vēl neskaitāmus miljonus. Bet tie nebūs domāti laukiem un tīrumiem, bet valsts izskaloto ceļu un meliorācijas grāvju atjaunošanai. Kurš sekos līdzi naudas izlietojumam? Tā ir apbrīnojami liela summa. Pa ziemu taču nevar taisīt ne ceļus, ne meliorācijas grāvjus.
Vēl gribu piebilst, ka skumdina fakts par vēlētāju mazo aktivitāti Saeimas vēlēšanās. Ja tagad notiktu vēlēšanas, pati apstaigātu un uzrunātu cilvēkus. Es balsoju par Bordānu un darītu to arī otrreiz. Bordāns ir stabils, bet Artuss Kaimiņš – ekscentrisks.
