Sadzīvē mēs dažkārt par personībām dēvējam tos cilvēkus, kuri apveltīti ar īpašām dotībām, kas kaut ko ievērojamu sasnieguši.
Sadzīvē mēs dažkārt par personībām dēvējam tos cilvēkus, kuri apveltīti ar īpašām dotībām, kas kaut ko ievērojamu sasnieguši. Tāpat mēdzam sacīt — viņš/viņa ir galīgi degradējusies personība –, kad ar nožēlu noraugāmies uz kādu bezpajumtnieku vai satiekam cilvēku, kuram kādreiz tika paredzēta spoža nākotne. Bet realitāte izrādījusies citādāka. Frāzi “degradējusies personība” attiecinām arī uz cilvēku ar acīm redzamām alkoholisma pēdām sejā, apvēlušos, visai netīra un nevērīga izskata.
Tomēr būtiski uzsvērt, ka ikviens cilvēks izpaužas kā personība, īpaši atbildīgos dzīves brīžos, kad viņam jāpieņem patstāvīgs lēmums, kas atbilst viņa ideāliem un vērtībām.
Personības jēdziena skaidrojums nodarbinājis domātājus un zinātniekus gan senatnē, gan mūsdienās. Izzināt, kāpēc cilvēks rīkojas tā un ne citādāk, ir viens no psiholoģijas pamatuzdevumiem.
Jautājums par cilvēka būtību un dabu apskatāms no vairākiem aspektiem: fiziskie rādītāji, fizioloģiskie parametri, cilvēka raksturs, iedzimtās spējas un dotības. Psihologi saka, ka personība ir sarežģīts veidojums, kas nemitīgi attīstās un pilnveidojas. Lai objektīvi novērtētu kādu personības īpašību, tā jāskatās tikai kontekstā ar citām rakstura iezīmēm. Ja cilvēks ir taupīgs, tad sabiedrība to atzīst kā pozitīvu īpašību, taču, ja taupīgumam pievienojas savtīgums, tad, visticamāk, viņu dēvēs par skopuli.
Tā arī nav atrasts viens personības jēdziena skaidrojums, tomēr neapstrīdams paliek fakts — personība ir cilvēks kopumā.
