Šodien vārdadienu svin Staņislavi, Staņislavas un Stefānijas. Valkas novadā vienīgajai šāds vārds ir Sarkanā Krusta Valkas komitejas medicīnas māsai Staņislavai Krūskopei.
Viņai tas ļoti patīk. “Šis vārds ir kā piemiņa no vecākiem. Mēs pēc tautības esam poļi, un, lai man tas neaizmirstos, viņi iedeva poļu vārdu. Vecāki uz laiku no Polijas bija ieradušies Latvijā, bet sākās Otrais pasaules karš un viņi palika Latvijā. Esmu piedzimusi Smiltenē,” stāsta S. Krūskope. Vecāki noteica, ka meitai jāmācās latviešu skolā, un tā visi kļuva par latviešiem.
Visur patīk vienkāršībaStaņislavas ir raksturotas kā taupīgas, korektas un dažkārt pārlieku ikdienišķas. S. Krūskope piekrīt, ka tā ir taisnība. Viņa nav sarežģīts cilvēks. Staņislavai visur patīk vienkāršība. “Cilvēkus nevērtēju ne pēc amata, ne bagātības. Galvenais ir, kāds viņš ir cilvēks,” atzīst S. Krūskope. Pēc pamatskolas beigšanas viņa strādāja par drēbnieci Strenču artelī. Pēc tam iestājās darbā Kačoru kūdras purvā. Tur vairāk maksāja, nauda bija vajadzīga, lai varētu mācīties Cēsu medicīnas māsu skolā. 1963. gadā viņu nosūtīja strādāt uz Valkas slimnīcu. Līdztekus algas darbam Staņislava aktīvi darbojās arī Sarkanajā Krustā, vēlāk viņu ievēlēja organizācijas padomē. No 2001. gada viņa strādāja par medicīnas māsu Sarkanajā Krustā. Ir izaudzināta meita un tagad ir trīs mazbērni. Staņislava uzskata, ka tā ir viņas bagātība.
Ticība palīdzējusi pārvarēt smagus brīžusCilvēki pie Sarkanā Krusta medicīnas māsas nāk bieži. “Lielākoties tie ir gados vecāki cilvēki, kuriem nav līdzekļu, lai apmeklētu ārstu. Viņi man uztic arī savus dzīvesstāstus. Daži, uzzinājuši, ka eju uz dievkalpojumiem, grib, lai aizlūdzu arī par viņiem. Kāda sieviete pastāstīja, ka kājas vairs nesāpot. Tas esot tādēļ, ka es aizlūgusi par viņu. Atbildēju, ja Dievs pieskarsies, tad visas sāpes pāries,” atminas S. Krūskope. Viņa apmeklē Jaunās paaudzes dievkalpojumus, kaut ir lojāla pret visām draudzēm. Ja ir laiks, aiziet arī uz luterāņu baznīcu. “Man patīk, ka jaunajā paaudzē pamatīgi izskaidro Dieva vārdu,” apliecina Staņislava. Viņa uzskata, ka ticība Dievam pašai palīdzējusi pārdzīvot divus infarktus. “Mums ir arī himna “Dievs, svētī Latviju!”. Es domāju, ja visa Latvija būtu turējusies pie Dieva vārdiem, tagad mēs dzīvotu daudz labāk,” saka S. Krūskope.Staņislavai pašai Dievs ir daudz palīdzējis, un tagad viņa ir pārliecināta, lai kas arī notiktu, no Dieva viņa neatteiksies, bet dzīvos tālāk ar Viņa vārdu.
