Tā kā aizvien vairāk Valkas iedzīvotāju atrod darbu Igaunijā – Valgā, Valkas novada dome ir sākusi domāt par igauņu valodas mācīšanu Valkas bērniem, sākot jau no bērnudārza vecuma.
Domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis stāsta, ka pašlaik notiek kursi pieaugušajiem, bet tajos apmāca ļoti maz cilvēku. Daudzi Igaunijā nevar veidot karjeru augstāk par strādnieku un tātad arī vairāk nopelnīt valodas barjeras dēļ. “Vēlamies igauņu valodu mācīt visos bērnudārzos. Taču ir vajadzīga metodika, mācību materiāli un profesionāli pedagogi. Pašvaldība viena ar saviem spēkiem to nespēj panest. Ik pa laikam runāju ar valdības vīriem un lūdzu finansējumu, taču pašlaik to liedz, skaidrojot, ka valsts līmenī igauņu valoda nav noteikta par prioritāti. Turpināsim skaidrot mūsu situāciju, kamēr kāds Saeimā sapratīs šo mūsu vajadzību,” saka V. A. Krauklis.Valga ir daudz lielāka par Valku un tajā daudzos uzņēmumos darbu atrod arī valcēnieši. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados liela daļa valcēniešu prata igauņu valodu, bet igauņi zināja latviešu valodu. Pašlaik nav mācību grāmatu, no kuras varētu sākt mācīties jau mazi bērni. Ir panākta latviešu – igauņu vārdnīcas izdošana, taču valodas apguvei ar to vien nepietiek. V. A. Krauklis nolēmis turpināt runāt par šiem jautājumiem, līdz taps sadzirdēts un uzklausīts. Pašlaik igauņu valodas trūkums ir šķērslis Valkas cilvēkiem laba darba atrašanai un profesionālajai izaugsmei. Kāda valcēniete, kas atradusi darbu Valgā, stāsta, ka viņai laimējies, jo nākas apkalpot klientus Latvijā. “Ar igauņu kolēģiem sarunājos krieviski. Ja labi zina angļu valodu, arī tad var veidot karjeru. Ja to nezina, tad nekā,” saka sieviete.Raimonds Bebris strādā Valgas mēbeļu kombinātā par strādnieku. “Manā darbavietā igauņi labi zina krievu valodu. No latviešu valodas viņi zina tikai dažus vārdus. Es sarunājos krieviski. Ja mani paaugstinātu amatā, tad gan bez igauņu valodas neiztiktu, jo visa priekšniecība atrodas Tallinā un uz mūsu uzņēmumu pasūtījumi nāk igauņu valodā. Domāju, ka valcēniešiem igauņu valodas mācīšana būt ideāls variants. Prasme to lietot palielinātu iespējas darba tirgū,” apliecina R. Bebris.
