Pēdējā laikā portālā www.ziemellatvija.lv nākas lasīt komentārus par to, ka Valka bezmaz vai pārvērtusies par dzērāju paradīzi, jo pilsētā atvērtas vairākas alkoholisko dzērienu tirgotavas. Atklāti sakot, ne pie jaunā dzērienu veikala Valkas centrā, ne pie lielveikala “Walk”, ne arī pie bijušās muitas ēkas Rūjienas ielā, kur darbojas slavenais “Alko1000”, neesmu vēl redzējusi iereibušus cilvēkus. Tas gan redzēts, ka igauņi no veikala izbrauc ar pārpildītiem iepirkumu ratiem. Personīgi man tad rodas jautājums, kur viņi liek tādu daudzumu alkohola. Vai tiešām paši arī izdzer? Aprunājoties ar paziņām, atklājās, ka igauņiem izveidojies nacionālais bizness. Proti, viņi Latvijā iepērk, salīdzinot ar Igaunijas veikala cenām, daudz lētāku alkoholu, un to piegādā somiem, kuri pirms tam piegādātājus informējuši par konkrētām vajadzībām. Kā zināms, Somijā darbojas drastiski noteikumi attiecībā uz alkohola tirdzniecību, turklāt tas ir bezdievīgi dārgs. Tā, lūk. Līdzīgi kā mēs – latvieši – dodamies uz kaimiņzemi pēc divas reizes lētākas maltās kafijas un kafijas pupiņām, tā viņi pie mums pēc šņabja. Nevaru apgalvot, tas ir labi vai slikti, bet skaidrs ir viens, ka bijusī muitas ēka uz Latvijas – Igaunijas robežas reāli ir atdzīvojusies. Salīdzinot ar līdzīgu pelēko monstru Ainažos, kas arī šķir Latvijas un Igaunijas robežu, kā valcēnietei man tiešām ir prieks par to, ka Valkā beidzot jūt dzīvību. Nu un kas, ka lielākoties tas ir uz igauņu rēķina? Labums taču atlec arī valcēniešiem. Īpaši tirgotājiem. Arī Valkas tirgus ir uzņēmis tādus apgriezienus, ka prieks. Gribas ticēt, ka šīs norises labvēlīgi ietekmēs Valkas saimniecisko dzīvi un beidzot varēsim teikt, ka pilsēta reāli atspērusies, nevis knapi velk dzīvību. Turēsim īkšķus!
