Jau sen igaunis Mārtiņš Lupp domā latviski. Mārtiņš Lupp par sevi saka – esmu igauņu dēls, kas kalpo Latvijai.
Jau sen igaunis Mārtiņš Lupp domā latviski
Mārtiņš Lupp par sevi saka – esmu igauņu dēls, kas kalpo Latvijai. Viņam jau būs 72. pavasaris, bet reti kurš var pateikt, ka vienmēr omulīgais vīrs ir jau pensionārs. Mārtiņš gandrīz visu mūžu nostrādājis Valkā.
Svētdien Igaunija svinēja savu neatkarības 90. gadadienu. Mārtiņš kopā ar sievu – latvieti Daci – dzīvo privātmājā Valgā, bet joprojām bieži nāk uz Valku. Te abiem pagājis darba mūžs, kapos apglabāti tuvinieki. Mārtiņš perfekti runā latviski. Viņš atzīst, ka jau vairākus desmitus gadu arī domā latviski.
“Strādāt visu mūžu Latvijā un kalpot tai, apprecēt latvieti, kā var nerunāt latviski?” uzskata Mārtiņš. Valodu viņš apguvis pašmācības ceļā. Interesanti, ka mājās ar sievu viņš runā krieviski, ar jau pieaugušajām meitām Jutu un Tiju – igauniski, ar sievas radiem – latviski. Lielākie mazdēli arī pratuši igauņu valodu, bet, nedzīvojot Valkā, tā ir piemirsusies. Tēvs atceras, ka gandrīz nokritis no krēsla, kad jaunākā meita savos 16 gados pietikumā pasei ailītē tautība bez neviena pamudinājuma ierakstījusi – igauniete. Mārtiņš joprojām ar to lepojas, jo viņa lielākais dzīves piepildījums un prieks ir bērni.
Kāzu gadadienā – uz ceļiem
Mārtiņš apprecējies tiem laikiem jau būdams vecpuisī – tikai 30 gados. Viņš atklāti pasaka, ka mamma bijusi pret precībām ar latvieti. Mārtiņa ģimenē ieprecējušies gan krievu, gan baltkrievu tautas pārstāvji, tāpēc mamma vēlējusies, lai jaunākais dēls ved mājās sievu igaunieti. Liktenis lēma citādāk.
Mārtiņš par savu iepazīšanos ar Daci stāsta tik aizrautīgi un interesanti, ka neviļus acu priekšā uzpeld tēli no tālās pagātnes. 50. gadu beigās jaunais igaunis sācis strādāt par šoferi uz neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas, bet Dace tolaik bijusi medicīnas māsa. Cerēšanās laiks ildzis vairākus gadus, bet nu jau daudzus gadu desmitus kāzu dienā – 30. jūlijā – Mārtiņš metas ceļos un dāvina iespaidīgu ziedu pušķi. Viņš savu Daci slavina par maltītēm – īpaši garšīgajām kotletēm, mutē kūstošajām pankūkām un igauņu kāpostiem. Tos tik gardus pratusi vārīt vēl tikai viņa mamma.
Igaunis nerunās aiz muguras
Uz jautājumu, vai latvieši atšķiras no igauņiem, Mārtiņš bez vilcināšanās atbild – latvieši ir divkosīga tauta. Igaunis visu pateiks otram acīs un nerunās aiz muguras, savukārt latvietis acīs teiks saldus melus, bet aiz muguras aprunās. Mārtiņš ir pārliecināts, ka ne par velti padomju gados latvieši ieņēmuši augstus posteņus Maskavā.
Igauņi esot lieli brīvdomātāji un neatkarības kultivētāji. Mārtiņš gan šaubās par igauņu lielo draudzību ar somiem, jo pirmajos neatkarības gados somi igauņus lamājuši par kolhozu izputināšanu. Tam jau var piekrist, jo tā tika izputināta nacionālā lauksaimniecība. Mārtiņam nepatīk, ka brīvdienās Tallina ir pārblīvēta ar somiem, kuri ar prāmi atbraukuši iegādāties lētu alkoholu.
Mārtiņam svētki bijuši abu valstu robežas atvēršanas dienā. Viņš pat ar savu seno fotoaparātu pamanījies nobildēt abu valstu prezidentus. Viņš daudzus gadus uz savas ādas izbaudīja pasu kontroli un kaut ko tādu vairs nevēlas piedzīvot.
Mārtiņš domā, ka nevienam nevajadzīgās būves uz robežas vajadzētu pārvest uz Austrumu robežu, lai tās neietu postā. Latvijai nauda ietaupītos.
