Pirmdien, 24. februārī, kaimiņi – igauņi – svinēs savas valsts neatkarības 102. gadadienu. Vairums latviešu uzskata, ka attīstības ziņā Igaunija ir daudzus soļus priekšā Latvijai, minot vairākus labumus – strādājošiem ir lielākas algas, saprotama nodokļu sistēma un pieejamāka veselības aprūpe. Jokojot par igauņu lēnīgumu, vienlaikus brīnāmies, kā viņiem izdodas izcelties Baltijas valstu vidū.
Lai kaut vai pa durvju spraugu ieskatītos igauņu veiksmes noslēpumos un uzzinātu, kā kaimiņi svin savas valsts dzimšanas dienu, “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja vienu no veiksmīgākajiem Valgas uzņēmējiem, vietējo politiķi – deputātu –, jaunībā – kaislīgu moto sportistu, kā arī savulaik 1999. un 2000. gadā Latvijas autokrosa čempionu Allainu Karusi. Viņš smejoties atzīst, ka darbošanās vietējā politikā ir viens no brīvā laika hobijiem.
Negrasās pamest
privāto biznesu
Jāatzīst, A. Karuse ir interesanta personība, tikpat interesanta, kā viņa piedzimšanas stāsts. Viņa vecāki ir simtprocentīgi igauņi, bet A. Karuse piedzima Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Pirms 54 gadiem mamma esot aizbraukusi ciemos pie radiniekiem, nedomājot, ka varētu tik ātri piedzimt dēls, bet mazais izdomājis nākt pasaulē Maskavā. Viņš sevi uzskata par savas valsts un dzimtās pilsētas Valgas patriotu. Valgas iedzīvotājs nenoliedz, ka rocība ļautu pārcelties uz dzīvi Tartu vai Tallinā, bet viņam patīk dzīvot mazpilsētā, kur viss ar roku sasniedzams. Viņam ir svarīgi, lai Valga būtu pievilcīga dzīvesvieta. A. Karuse uzskata, ka pašlaik Valga nav glīta pilsēta. Viņš slavē Valku, atklājot, ka ne tikai viņam, bet daudziem igauņiem patīk Valkas centra ielu liepas, kurām katru gadu arboristi veido vainagu. Vietējais deputāts uzskata, ka pašvaldībai lietderīgāk ieguldīt vairāk naudas ar mērķi, lai pilsēta izskatītos glīta un sakopta. Pašlaik Valgā šis jautājums klibojot. Kopējo ainu bojājot vecās neapsaimniekotās koka mājas. Lai tās novāktu, valsts pašvaldībai piešķirot tik niecīgu finansējumu, kas pietiek vien vienas vai divu māju nojaukšanai gadā.
A. Karuse ir viens no retajiem, kurš publiski, izmantojot sociālos tīklus, nebaidās runāt par nekārtībām savā pilsētā. Sarunā deputāts atzīst, ka viņam ir svarīgi, lai dzimtā pilsēta būtu sakārtota un skaista. Šim mērķim viņš arī tērē savu laiku un enerģiju, uzsverot, ka to nedara tāpēc, lai politikā virzītos pa karjeras kāpnēm un iegūtu Valgas apriņķa priekšsēdētāja amatu. To ieņem Marguss Lepiks, bet pēdējā laikā kaimiņu pašvaldībā notiek politiskās cīņas, kas M. Lepikam varētu maksāt amatu. Taču A. Karuse vairākkārt uzsver, ka negrasās kļūt par priekšsēdētāju, jo viņam svarīgs ir savs bizness. Tas arī saprotams, jo A. Karusem ir stabils, daudzu gadu garumā attīstīts uzņēmums, kurš dod darbu aptuveni 40 tālbraucēju šoferiem – igauņiem, latviešiem un krieviem. Firmas gada apgrozījums mērāms aptuveni četros miljonos eiro. Savu darbošanos biznesā viņš uzsāka deviņdesmitajos gados – vispirms kā bārmenis, pēc tam kā viens no privātā kluba īpašniekiem. Līdz ar izmaiņām auto uzņēmumā, kurā strādāja A. Karuses tēvs, ģimene nolēma, ka jāpārņem šī darbības joma. Sākumā jaunajam uzņēmējam līdzēja tēva padomi un no autoparka, kurā bija tikai divas smagās fūres, tagad uzņēmuma īpašumā jau ir 40 smagās mašīnas. Iespējams, tas arī ir viens no Igaunijas veiksmes stāstiem – nebaidīties riskēt un sākt ar mazumiņu, krājot pieredzi un nopelnīto ieguldot uzņēmuma attīstībā.
Noteikumi jāievēro visiem, nevar būt izņēmumi
Pēdējā laikā A. Karuses vārds tiek saistīts ar komentāriem par finansiālās grūtībās nonākušo basketbola klubu “Valga/Valka”. Viņš, tāpat kā vairums Valgas un Valkas iedzīvotāju, uzskata, ka šāds klubs ir apgrūtinājums, jo prasa ne tikai pašvaldību nodokļu maksātāju naudu, bet arī ievērojamu vietējo uzņēmēju finansiālo atbalstu. Viņš kategoriski iebilst pret Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa teikto, ka pie kluba problēmām vainojama igauņu puse, ka nav piešķīrusi solīto finansējumu. Klubam problēmas sākās laikā, kad kluba vadības grožus pārņēma V. A. Krauklis un M. Lepiks. A. Karuse uzskata, ka katram ir jānodarbojās ar savu darbu, un no pašvaldību vadītāju iejaukšanās čiks vien sanāca.
Klubam, tāpat kā pārējām vietējām sporta biedrībām un organizācijām, ir laikus jākārto dokumentācija, Igaunijas valstij jāmaksā nodokļi. Lai saņemtu pašvaldības finansējumu, kluba menedžeriem jāpapūlas iesniegt pieteikums pašvaldības noteiktajā kārtībā. Tas neesot iesniegts joprojām. Viņam nav pieņemami, ka viena sporta organizācija tiek uzskatīta par kaut ko pārāku, salīdzinot ar pārējiem. Tā tam nevajadzētu būt, jo, ja pašvaldība ir izstrādājusi noteikumus, tie ir jāievēro visiem. Sarunā A. Karuse pieļauj, ka basketbola kluba darbība varētu arī tikt izbeigta.
Uz svētku galda – sviestmaizes ar ķilavām
Jautājam, kā igauņi uztver valsts svētkus un vai tos svin ne tikai oficiāli, bet arī ģimenes lokā. A. Karuse atzīst, ka igauņiem Neatkarības svētki ir svarīgi. Tos svin arī ģimeņu lokā, un svētku maltītes neatņemama sastāvdaļa ir ķilavu maizītes. Izrādās, ka igauņiem tas ir svētku ēdiens, bet latviešiem ķilavu maizītes ar olu drīzāk ir ikdienas sviestmaize. A. Karuse stāsta, ka īpaši svētku laikā veikalos ir nopērkami ne tikai suvenīri, bet arī ikdienā lietojamas lietas, piemēram, sveces, salvetes, saldējums, kurās izmantotas valsts karoga krāsas. Igauņi ir drosmīgi un nebaidās valsts simboliku izmantot uz iepakojuma un plaša patēriņa preču ražošanā.
Uzņēmējs uzskata, ka igauņi pārspīlē ar Eiropas Savienības regulu un noteikumu izpildi. Piemēram, ja ir noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma virtuvē obligāti jābūt divām izlietnēm, tad igauņi pieprasīs uzstādīt četras izlietnes, drošs paliek drošs. Un tā tas esot daudzās jomās. Brīnāmies, jo uzskatījām, ka tikai Latvijā ierēdņi līdz pašai sīkākajai niansei ievēro Eiropas likumus un skrupulozi kontrolē to izpildi. Izrādās, arī igauņi uzskata, ka viņi ir pārāk izpildīgi. Tajā pašā laikā, kā novērojis A. Karuse, ceļojot pa Eiropas Savienības valstīm, dienvidu zemēs neviens nepārspīlē ar sanitāro prasību ievērošanu un ēdiena gatavošana notiek bezmaz vai uz ielas.
Interesējamies, vai A. Karusem kā nozīmīgam darba devējam ir ko teikt attiecībā par igauņu un latviešu kā darbinieku atšķirībām. Viņš atbild, ka atšķirību nav – ja cilvēks grib strādāt un nopelnīt, viņš to dara. Tādi, kas staigā no vietas uz otru darbavietu un meklē nezin ko, ir gan starp igauņiem, gan latviešiem.
Valgas pilsētas laukums
izpelnās kritiku
Sarunā pieskārāmies tēmai par gaidāmo kopīgo Valkas un Valgas centru. A. Karuse kritizē jauno Valgas pilsētas laukumu, jo tur neesot ko redzēt. Kopainu bojā arī vecās ēkas, kuras neļauj nojaukt Igaunijas pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tās aizliegumi sarežģī pašvaldības labos nodomus. Taču, ja tiek tērēti milzu līdzekļi kopīgam centram, abām kaimiņu pašvaldībām jādomā, lai cilvēkiem būtu centrā, ko darīt. Ja būs tikai glīts bruģis un nekas vairāk, tad miljoni būs iztērēti nelietderīgi. Ir jāveido nelielas kafejnīcas, alus bāri, suvenīru tirgotavas un veikaliņi, lai vietējiem un tūristiem būtu vēlme te uzturēties.
