Otrdien Valgā un Valkā viesojās liela valsts vadošo mediju žurnālistu grupa, lai iepazītos ar unikālo situāciju šajās robežpilsētās. Šāda tikšanās ar abu pilsētu amatpersonām notiek jau otro reizi.
Otrdien Valgā un Valkā viesojās liela valsts vadošo mediju žurnālistu grupa, lai iepazītos ar unikālo situāciju šajās robežpilsētās. Šāda tikšanās ar abu pilsētu amatpersonām notiek jau otro reizi.
“Interese par mūsu pilsētu kļūst jo lielāka saistībā ar pievienošanos Šengenas līgumam. Ja pērn Valgā viesojās 25 dažādu mediju žurnālisti, tad šogad to bija 37,” stāsta Valgas – Valkas kopējā sekretariāta vadītāja Anita Tannenberga.
Lielu interesi žurnālistos izraisīja Valgas domes vadītāja Ivara Unta stāsts par Pedeles upi – kādos aspektos tā apvieno abas pilsētas un kādi projekti īstenojami tās turpmākai sakārtošanai. Savukārt Valkas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa pastāstīja par abu pilsētu kopējiem saimnieciskajiem, izglītības, kultūras un citiem projektiem un kopīgo nākotnes redzējumu. Uzmanības centrā bija arī abu pilsētu kopējā sekretariāta darbs.
Ar žurnālistiem tikās Valgas apriņķa vecākais Georgs Trašanovs.
Ar pārrobežu projektu par Valkas un Valgas reģionu attīstību viesus iepazīstināja Valgas apriņķa valdes attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Kalevs Harks.
Par abu pilsētu pārrobežu sadarbību izglītības, kultūras, veselības aizsardzības un citās jomās, kā arī par iespējām un problēmu risinājumiem pēc pievienošanās Šengenas līgumam stāstīja Valgas apriņķa valdes ārējo sakaru speciālists Rainers Kūtma.
Viesi kājām izgāja caur Semināra ielas robežpunktu un apmeklēja arī Latvijas – Igaunijas institūtu. Starptautiskā studiju centra vadītāja U. Ozoliņa viņus iepazīstināja ar iecerētā starptautiskā studiju centra izveides gaitu, kurā, domājams, mācīsies arī igauņi. Savukārt Valgas apriņķa Profesionālās izglītības centra vadītājs Laurs Spēks pastāstīja par arodapmācības iespējām Valgā, uz kuru, visticamāk pēc diviem gadiem, ceļš būs atvērts arī Valkas rajona skolēniem. Žurnālistiem šķita interesanti, ka abu valstu iedzīvotājiem būs vienlīdzīgas izglītības iespējas. Valkas – Valgas situāciju viņi komentēja kā pilsētu attīstības pareiza ceļa izvēli. Bija arī jautājumi par krieviski runājošo jauniešu izglītības iespējām. L. Spēks apgalvoja, ka nav nekādu problēmu, jo abu valstu skolēni pamatizglītību iegūst savas valsts valodā un turpmākajā mācību procesā nekādu grūtību nav. Viņš novērojis, ka praksē krieviski runājošie arodskolēni ļoti labi iekļaujas igauniskajā vidē un aizvien ātrāk pilnīgo valsts valodas zināšanas.
Tāpat kā pērn, arī šogad igauņus interesēja Valkas novadpētniecības muzejs. “Visvairāk viesus interesēja Jāņa Cimzes personība. Ne visi zina, ka šis skolotājs ir mācījis daudz igauņu topošo skolotāju, kas pēc tam kļuva populāri un nozīmīgi kultūras darbinieki un pedagogi ne tikai Dienvidigaunijas mērogā. Valkas muzeja ekspozīcijā viņiem veltīti daudzi materiāli,” stāsta muzeja krājuma glabātāja Aija Priedīte. Viņa šai žurnālistu grupai bija gide. Viesi uzdeva daudz jautājumu, arī šķietami nenozīmīgus, taču interesantus, piemēram, par to, cik Cimzem bija bērnu un citiem personiskās dzīves aspektiem. Vēl žurnālisti izrādīja lielu interesi par muzeja sagatavotajām muzikālajām programmām un mūzikas instrumentu kolekciju. Diemžēl laika limits viesiem lika ierobežot savu ziņkārību un zinātkāri. Daudziem igauņiem bija pārsteigums par Cimzes semināra milzīgo devumu igauņu kultūras un sabiedriskajai dzīvei. Šis seminārs ir bijis vienlīdz nozīmīgs gan Latvijai, gan Igaunijai.
