“Abas ar direktori kliedzām urrā tik skaļi, ka skolā skanēja!” par uzzināto jaunumu priecājas Smiltenes ģimnāzijas direktores vietniece saimnieciskajos jautājumos Maruta Brence.
Novada dome iegūs finansējumu, lai siltinātu padomju laikā uzcelto ģimnāzijas korpusu un bijušajā katlu mājā izbūvēto mājturības kabinetu zēniem.Novadā siltāka kļūs arī Smiltenes Trīs pakalnu pamatskola un Bilskas pamatskola. Drīz pašvaldība izsludinās iepirkumu būvdarbiem. “Kad iepirkuma procedūra noslēgsies, dome sniegs konkrētāku informāciju par siltināšanas darbiem katrā iestādē,” skaidro Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas daļas vadītājs Andris Lapiņš. Gaidīs nākamo kārtuBūvdarbi iespējami, jo atbalstu ieguvis Smiltenes novada domes iesniegtais projekts Vides ministrijas izsludinātajā atklātajā konkursā par energoefektivātes paaugstināšanu pašvaldības ēkās. Dome pretendēja uz finansējumu minētajām trijām skolām un saņems 446 tūkstošus latu no valsts budžeta. Konkursā veiksmīgi startēja arī Strenču novada dome. “Apstiprinātais finansējums ir 71 016 latu apmērā, lai siltinātu pašvaldības administratīvās ēkas Rīgas ielā 7 un Valkas ielā 16, kur atradīsies novada pārvalde,” informē Strenču novada domes attīstības un plānošanas departamenta vadītāja Līga Sovere.Katrai pašvaldībai būs jāiegulda līdzfinansējums 15 procentu apmērā.Valkas novada dome konkursā nepiedalījās. Domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs skaidro, ka pašvaldības aktualitātes šobrīd ir Valkas kultūras nama un mākslas skolas rekonstrukcija un bērnudārza “Pasaciņa” ēkas iesāktās siltināšanas pabeigšana citos projektos. “Ir variants, ka nākamajā konkursā iesniegsim projektu par sporta skolas zāles siltināšanu Lauktehnikas mikrorajonā. Vispirms pašiem jāaplēš, cik izmaksātu līdzfinansējums,” skaidro K. Albergs. Ilgtermiņā ietaupīs naudu“Tas ir labs veids, kā ilgtermiņā ekonomēt ieguldīto naudu. Tagad apkopojam datus par citām novada iestādēm, jo būs nākamais līdzīgu projektu konkurss,” Vides ministrijas piedāvāto iespēju energoefektivitātei vērtē A. Lapiņš.Pašvaldības speciālistu gandarī projektam iegūtais atbalsts, jo konkurence bijusi liela, turklāt energoauditu un tehnisko projektu katrai ēkai vajadzēja sagatavot nepilna mēneša laikā.Pavisam konkursā pieteikumus iesniedza 56 novadi. Atbalstu pagaidām saņēmuši 35. Naudu energoefektivitātes paaugstināšanai piešķir no Latvijas valsts budžeta programmas ar mērķi veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgoties klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanos.“Ja tiek uzlabota ēku energoefektivitāte, tad nepieciešams mazāk kurināmā un atmosfērā izplūst mazāk siltumnīcas efekta gāzu. Latvijas valsts naudu šim mērķim iegūst no starptautiskās emisiju tirdzniecības, pārdodot nosacītās kvotas citām valstīm atbilstoši Kioto protokola nosacījumiem,” skaidro A.Lapiņš.
