Piektdien Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis sasauca novadā dzīvojošos cūkkopējus uz sapulci, lai vienotos par kopējas rīcības programmas iesniegšanu valdībai.
Uz sanāksmi bija uzaicināts arī Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un kāds speciālists no Lauku atbalsta dienesta, taču viņš neieradās.
Šonedēļ sāks izkaut cūkasUz šādu rīcību lēmējvaru pamudināja zemkopības ministra Jāņa Dūklava paziņojums, ka jāsāk izkaut cūkas teritorijās, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis, atstājot tās dzīvas tikai tur, kur pilnībā ievērota augstākā līmeņa bioloģiskā drošība. Uzklausot M. Ulmani par bioloģisko drošību un noskaidrojot, cik zemnieku ir gatavi to veikt, V. A. Krauklis ierosināja divus programmas variantus un aicināja lauksaimniekus izteikties, kurš būtu noderīgāks.Pagaidām situācija nav spoža. Arī tiem, kuri nodrošinājuši savus dzīvniekus pret infekciju, būs slikti ar biznesu, jo vēl vismaz gadu to gaļu nevarēs izvest no ārkārtas stāvokļa teritorijas.Savukārt tie, kuriem nav šīs drošības, neko daudz vairs nevar paspēt, jo termiņš ir 7. augusts, pēc kura līdz 7. septembrim saimniecībās, kurās nav kaut viens komponents no bioloģiskās drošības, visas cūkas jālikvidē. Par tiem dzīvniekiem, kuri ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā, izmaksās kompensācijas. Pēc zemnieku domām, tās gan ir salīdzinoši nelielas pret ienākumiem, ko viņi dabūtu no dzīvajām cūkām. Valsts nolēmusi par sivēnu līdz 30 kilogramiem maksāt 42,69 eiro, par nobarojamo cūku līdz 80 kilogramiem – 85,37 eiro, par cūku virs 81 kilograma – 128,06 eiro, par sivēnmāti – 284,57 eiro, bet par kuili – 426 eiro.
Saimnieki atbalsta domes ieteikumusZemnieki un palīgsaimniecību īpašnieki atbalstīja domes programmas pirmo variantu. “Minētās kompensācijas ir vienreizīgas, turklāt tās ir mazas. Mēs nepieprasīsim to palielināšanu, jo to maiņa var būt sarežģīta. Mēs iestāsimies vispirms par to, lai tiem, kuri vēlēsies turpināt saimniekošanu, būtu nodrošinātas bezmaksas konsultācijas no Lauku konsultāciju un izglītības centra par to, ko darīt tālāk – pārorientēties uz citu gaļas mājlopu turēšanu, audzēt vistas, zosis, vai citus dzīvniekus un putnus. Zemniekiem būs vajadzīgas arī subsīdijas, lai viņi varētu ieteikumus izpildīt – iegādāties attiecīgos mājlopus vai kaut ko citu nepieciešamu. Nākamais veids ir panākt, lai ik mēnesi zemniekiem, kuriem cūkkopībā vairs nebūs lemts strādāt pusotru gadu, nodrošinātu kādas subsīdijas. Tādas prasības mēs izvirzīsim,” saka V. A. Krauklis.Viņš piebilst, ka ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu jau ir runājis par šiem jautājumiem, un ministrs apsolījis kaut ko darīt, bet skaidrs arī tas, ka šīm programmām jātop pietiekami ātri. “Tādēļ arī sasaucām sapulci tagad, lai uzzinātu zemnieku domas,” saka V. A. Krauklis.Uzklausot zemniekus, atklājās traģiska aina, kas tagad valda laukos un ko pilsētnieki pat iedomāties nespēj. Cilvēki neparko nevēlas likvidēt savas cūciņas, bet no otras puses saprot, ka nav citas izejas. Vairāki mazo saimniecību īpašnieki atduras pret to, ka nevarēs vairs nodrošināt noslēgtu mēslu krātuvi un nespēj pieļaut to, ka likvidēs grūsnas sivēnmātes. M. Ulmanis uzsvēra, ka arī viņa pārstāvētā dienesta cilvēki nebrauc ar vieglu sirdi uz saimniecībām. Tas viss jādara, jo cita ceļa vienkārši nav.
