Vijciemā aizvadīta pirmā Valkas novada lauku diena. Tajā piedalījās lauksaimnieki ne tikai no Valkas un Smiltenes novadiem, bet arī no tik tālām vietām kā Daugavpils, Dobele, Skrīveri, Stende un citurienes.
“Vairākus gadus kopā ar Ināru Pakalni esam braukuši uz lauku dienām Balvu, Viļānu un citos novados, kur notiek dažādas, tostarp arī firmu, lauku dienas. Esmu redzējusi arī dažādas laucinieku sanākšanas un svētkus ar tehnikas, lopu un tīrumu parādēm ārzemēs. Gribam parādīt, ka arī mums ir labi cilvēki, kuri prot strādāt un kuriem ir, ko rādīt citiem,” stāsta pasākuma organizatore Valkas novada kooperācijas un lauku attīstības speciāliste Sniedze Ragže. Viņa atzīst, ka, protams, vēl ir, uz ko tiekties.
Stafeti nodos jaunajiemLauku diena ar Valkas novada domes, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, vācu kompānijas “Norika”, SIA “Bayer”, “Berner” un “Agrimatco Latvija” atbalstu notika zemnieku saimniecībā “Piekalnes”. Tās īpašniece Ināra Pakalne teic, ka iznākumu redzēs rudenī, taču pagaidām viss veicas labi. “Esam to laimīgo skaitā, kuriem pārziemojuši ziemāji, izņemot vienu rapša lauku. Viss ir Dieva ziņā, mums tika dota iespēja. Tā notiek jau trīs gadus. Acīmredzot, ar Viņu esam saistīti,” smaida Ināra un piebilst, ka viss pārējais ir kārtīgs darbs. Šogad tiek apsaimniekoti 255 hektāri, kuros aug gan kartupeļi, gan graudaugu kultūras.“Sniedzes ideja, ka lauku dienai jāatgriežas arī Valkas novadā, ir īstenojusies, taču vēlos šo stafeti nodot jaunākiem uzņēmīgiem cilvēkiem varbūt arī citā pagastā. Ļoti ceru, ka tā arī notiks,” stāsta zemkope.
Šķirne par godu InāraiKartupeļu šķirņu sarakstā ieraudzīju jaunu šķirni ‘Inara’, tāpēc jautāju, vai Inārai ir kāda saistība ar to. “Mums sadarbība ar “Noriku” notiek ilgstoši. No tās caur Latviju Eiropas šķirņu katalogā nokļuvušas 12 kartupeļu šķirnes. Uzņēmumā strādāja kāds vīrs vārdā Holgers, un viņš lūdza atļauju šķirni nosaukt manā vārdā. Tas ir liels gods,” atzīst kartupeļu audzētāja.Jau trešo gadu sadarbības partneri “Norika” Vācijā uz daudzām valstīm sūta izmēģinājumu kartupeļu šķirnes. Rudenī no katras šķirnes pieciem pēc kārtas savāktajiem ceriem jāsūta atpakaļ raža ar aprakstu, kā šī šķirne jutās. Nepietiek ar to, ka kāda šķirne ir reģistrēta katalogā. Tā jāpārbauda konkrētās valsts apstākļos, vai tā ir piemērota, vai nē. I. Pakalne šogad pārliecinās par 31 šķirnes īpašībām. Katrai sava vadziņa. Vienu no šķirnēm iecienījušas mežacūkas.
Gribējās vēl plašākS. Ragže atzīst, ka nav izdevies iesaistīt tik daudz Vijciema zemnieku, cik gribētos. Katram savi iegansti, lai izvairītos no publicitātes. Daudziem, tostarp arī piensaimniekiem, ir, ar ko lepoties. “Ikvienam ir tuvāki un tālāki mērķi, sava taktika un stratēģija, taču ar kaut ko ir jāsāk. Domāju, ka mums izdevās, taču gribējās vēl plašāk,” atzīst pasākuma organizatore.“Pērn Sniedze it kā starp citu izmeta, ka šāds pasākums ir vajadzīgs. Ilgi turējos pretī, taču beigu beigās ne bez viņas draugu palīdzības manis pierunāšanā piekritu. Domāju, ka šī diena ir ļoti izdevusies, jo visapkārt redzu daudzus kartupeļu audzēšanas guru. Sākotnēji bija doma pievērsties dažādām lauksaimniecības kultūrām, taču kartupeļiem tika veltīta vislielākā uzmanība,” teic I. Pakalne.
Novēl rakstīt grāmatuSaieta noslēgumā saimniecībā “Piekalnes”, kur notika kartupeļu šķirņu degustācija, vīri labprāt apskatīja darbos izmantojamo tehniku. Savukārt tie, kuriem tuvi ziedi, varēja iepazīties ar I. Pakalnes lielisko puķu kolekciju.Pasākuma aktīvākie dalībnieki un izpalīgi saņēma vārpu vainadziņus un citas balvas. Viesus sveica arī novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Viņš I. Pakalnei uzdāvināja lielu Aldoņa Vēriņa albumu par peonijām un novēlēja viņai uzrakstīt tikpat vērienīgu grāmatu par kartupeļiem. Vijciema pagasta pārvaldniece Mārīte Kalniņa zemniecei pateicās ne tikai par sakoptākajiem laukiem un savas sētas apkārtni, bet arī par atbalstu dažādu kultūras pasākumu rīkošanā un vajadzības gadījumā izpalīdzēšanu ar tehniku.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
ViedokļiValdis Bormanis, zemnieks Grundzāles pagastā:- Man kā agronomam ir interesanti redzēt, kā veicas citiem. Seminārā bija ļoti liels piedāvājums no augu aizsardzības līdzekļu firmām, lai saprastu, kas šobrīd ir aktuāli, un uz lauka to redzēt vislabāk. Prieks, ka Inārai veicas. Mans vēlējums visiem zemniekiem, kuri kaut ko audzē, ir braukt, skatīties, izrauties no ikdienas darbiem kaut uz vienu dienu, piemēram, šobrīd intensīvajā siena sagādes laikā. Lauku dienā vislabāk var saprast, kā vajadzētu strādāt. Ar ko atšķiras labs saimnieks no slikta? Tikai ar to, ka sliktais daudz ko nokavē un neizdara, kas tajā brīdī nepieciešams.
Jāneks Lass, kartupeļu audzētājs Igaunijā:- Audzēju pārtikas un sēklas kartupeļus. Esmu vācu firmas “Norika” partneris un audzēju gandrīz visas tās kartupeļu šķirnes, kas redzamas “Piekalnēs”. Igaunijā nav nekādu kartupeļu pārstrādes rūpnīcu, tāpēc kartupeļus cietei un čipsiem neaudzējam. Kopā ar Ināru bijām kartupeļu audzētāju saietā Rostokā, un tā esmu nokļuvis te. Esam taču kaimiņi. Dzīvoju netālu no Tartu pie Vircervas ezera. Meklējam tirgu pārdošanai, jo Igaunija ir maza valsts. Padomju laikos kartupeļus audzējām 10 reižu lielākā platībā. Agrāk Igaunijā valdīja uzskats, ka kartupeļi ir otrā maize, taču situācija mainās.
Lidija Vojevoda, Stendes Graudaugu selekcijas institūta Sēklkopības nodaļas vadītāja:- Mums ir interese, kā aug kartupeļi Vidzemē. Gribam nomainīt savu kartupeļu šķirņu klāstu, tāpēc arī esam te. Tā ir profesionāla interese. Ināra ir malace, jo tik daudz paveikusi kartupeļu nozarē. Tas ir nozīmīgi visiem zemniekiem, arī graudu audzētājiem. Redzējām, ka viņai aug arī Stendē izveidotā šķirne ‘Edvīns’. Interese pēc sertificētās sēklas ir liela, solīts arī valsts atbalsts šādas sēklas izmantotājiem. Līdz ar to tirgus paplašināsies un cilvēki būs ieinteresēti pirkt sertificētu sēklu.
