Šī nedēļa aizrit Jāņa Cimzes zīmē. Tomēr vai tikai tautas dziesmu apdare ir tas mantojums, ar ko mēs varam lepoties?
Draudzes skolas beidzēji ir atstājuši arī iespaidīgu literāro mantojumu.To pašlaik dienas gaismā ir cēlusi Valkas novada centrālā bibliotēka, izveidojot plašu izstādes stendu ar draudzes skolas absolventu izdotajām grāmatām.
Cimzes dienas atklāj arī literāro mantojumuBibliotēkas speciāliste Jana Čākure stāsta, ka šī ideja radusies gaidot tuvojamies J. Cimzes dienas. “Ierunājāmies par šo lietu Nacionālajā bibliotēkā. Mēs pašas jau bijām apzinājušas šos beidzējus, un mums atsūtīja vairāk nekā 100 grāmatu. Tās ir ieslēgtas, bet var arī sarunāt un paturēt šīs vērtīgās grāmatas rokās,” stāsta J. Čākure.Autori ir apzināti tie, kuri mācījušies Valkā. Var izlasīt tādus vārdus kā pašus pirmos semināra audzēkņus Jēkabu Zvaigznīti, Jāni Bankinu, Juri Daugi un Juri Kalniņu. Ir arī tādi vārdi, kas jau ir plaši pazīstami, piemēram, Auseklis un Apsīšu Jēkabs. Vairāki izdevumi ir mācību grāmatas. Piemēram, Jura Dauges sarakstītā “Zvaigžņu jeb Debess mācība” uzskatāma par pirmo astronomijas mācību grāmatu latviešu valodā. Tā izdota 1865. gadā. Arī Bankina matemātikas grāmata, viņa “Tēvzemes stāsti jeb notikumi Baltijā” ir uzskatāmas par vienām no pirmajām mācību grāmatām. “Zvaigznīte jau sāka rakstīt semināra laikā, un Jānis Cimze viņam esot palīdzējis. Stāsti “Par malēniešiem” ir tapuši pēc Cimzes ierosmes. Tā ka dažos stāstos ir arī paša Cimzes roka pielikta,” saka J. Čākure. Lielāko daļu savu grāmatu visi autori tomēr ir sarakstījuši pēc semināra beigšanas. Ja ir vēlme, virs stenda par katru autoru ir sīkāka informācija, kurā var uzzināt ikviena autora dzīves gājumu un devumu Latvijas kultūras attīstībā. Kopumā izstādē ir pārstāvēti 18 autori. Var redzēt arī Jura Kalniņa 1892. gadā sarakstīto “Pirmo latviešu rakstniecības teoriju”.
Skolotāji rosina sabiedrisko dzīviGrāmatu klāsts ir ļoti daudzveidīgs. Tajā ir gan daiļliteratūra, baznīcas vēsture, gan mācību literatūra, arī dažādi ceļveži. Ir iespējams aplūkot Smiltenes pusē dzimušā Jēkaba Purkalīša un Ērģemes skolotāja Augusta Kažoka grāmatiņas. J. Čākure domā, ka īpaši interesanti ar šiem pirmajiem darbiem būtu iepazīties mūsdienu pedagogiem, kurus interesētu, kā agrāk mācīja bērnus un kā viņi gāja rotaļās. Par to var izlasīt Valdemāra Sama grāmatiņā “Rotaļas mājai un skolai”.Izstāde apliecina, ka visi skolotāju semināra audzēkņi bija gan talantīgi, gan uzņēmīgi un neapmierinājās tikai ar savu stundu pasniegšanu, bet rosināja visu apkārtējo sabiedrisko dzīvi. Izstāde palīdzēs labāk iepazīt šos cilvēkus, kuri, Ausekļa vārdiem runājot, “laikmetu vagā iekaisījuši graudus, kas tikai tautas nākamībai atnes zelmeni un kuru augļi klusi zied mūžībai”.Izstāde būs atvērta līdz 15. jūlijam. Tā ir vienreizēja izdevība iepazīt to cilvēku grāmatas, kuri Valkā pabeiguši Vidzemes draudzes skolu semināru. Pēc tam grāmatas aizvedīs atpakaļ uz Nacionālo bibliotēku.
