Šonedēļ valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuriem stājoties spēkā, vairs netiks pieņemti iesniegumi un iemaksas dalībai lauksaimniecības risku fondā.
Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele skaidro, ka pirms sešiem gadiem fondu radīja, lai lauksaimniekiem būtu iespēja saņemt kompensāciju par dabas nodarītajiem kaitējumiem un lai to nevajadzētu maksāt valstij. “Faktiski tā bija sējumu apdrošināšana, jo toreizējām apdrošināšanas firmām šāda pakalpojuma nebija. Taču tagad tās ir attīstījušās un zemniekiem ir iespēja tajās apdrošināt sējumus, turklāt apdrošināšanas firmās pakalpojumu sniegšana notiek operatīvāk, tādēļ riska fonds turpmāk vairs nebūs nepieciešams,” saka V. Empele.Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte informē, ka kopš 2008. gada, kad riska fonds tika izveidots, ir mainījušies daudzi nosacījumi, kas ietekmē lauksaimniecības apdrošināšanas tirgu. “No 2012. gada ir strauji palielinājušies sējumu apdrošināšanas pakalpojumi, kuru piedāvā apdrošināšanas firmas. Šo pakalpojumu trūkums bija galvenais iemesls riska fonda izveidei. Svarīgi ir tas, ka par privātajās apdrošināšanas firmās iegādātajām polisēm lauksaimnieki var pretendēt uz valsts atbalstu polišu iegādes izdevumu segšanai 50 procentu apmērā. Zemkopjus īsti neapmierināja tas, ka, iesaistoties riska fondā, kompensācija par zaudējumiem bija jāgaida līdz nākamā gada 1. jūlijam, turklāt to aprēķināja, ievērojot ieņēmumu, nevis ražas samazinājumu,” skaidro R. Rudzīte.Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”.
