Šoruden mežiniekiem ir notikuši vairāki plaši pasākumi, kuros piedalījušās sabiedriskās un saimnieciskās organizācijas, arī Valkas rajona Mežu konsultāciju un pakalpojumu centrs.
Šoruden mežiniekiem ir notikuši vairāki plaši pasākumi, kuros piedalījušās sabiedriskās un saimnieciskās organizācijas, arī Valkas rajona Mežu konsultāciju un pakalpojumu centrs.
“Madonā pulcējās Vidzemes mežu konsultanti, virsmežziņi, mežziņi un mežsargi. Iepazināmies ar darbu sagatavošanu kopšanas cirtēs privātajos mežos, uzzinājām kā šos īpašniekus pareizi konsultēt un kā valsts mežu dienests pieņem padarīto. Līdz šim meža iestigošanas un izkopšanas aspekti nebija precīzi sakārtoti un reglamentēti. Madonā varēja vērot, kā šis process veicams no sākuma līdz beigām,” stāsta Valkas rajona Konsultāciju pakalpojuma centra vadītājs Andrejs Valdēns. Viņš atzīst, ka ikdienas praksē viss notiek nedaudz citādi, jo pašlaik ir it kā pārejas periods – Valsts meža dienests pats izpildīja praktiskos darbus un pats tos arī pieņēma. Konsultāciju centrs ir radis labu sadarbību un kopīgu valodu ar Ziemeļvidzemes mežu dienestu.
Valkas rajona Mežsaimniecības attīstības biedrības saieta mērķis bija apspriest iespējamos grozījumus Meža likumā. Tas pašlaik ir atvērts un tāpēc var iesniegt priekšlikumus.
Latvijas Mežu īpašnieku biedrības biedru sanāksmē apkopoja iespējamos grozījumus no visas valsts. No Valkas rajona šajā sanāksmē pirmo reizi kā pilntiesīgi biedri piedalījās Juris Ozoliņš un A. Valdēns. “Secinājām, ka tie paši jautājumi, kurus apspriedām Valkas rajonā, ir visnotaļ aktuāli un sāpīgi visā valstī. Esam pārliecināti, ka privāto mežu īpašnieki ir ielikti pārāk stingros rāmjos – viņu saimnieciskās darbības iespējas ir pārlieku ierobežotas. Vissāpīgākais ir tas, ka, lai nokļūtu līdz ciršanai, birokrātiskais pārbaužu un ciršanas atļauju izsniegšana ilgst līdz mēnesim. Zinot cenu svārstības tirgū, tas ir pārlieku ilgs laiks. Sens un sāpīgs jautājums ir arī par mežu augšanas tipiem – cik ilgā laikā katrs jāapmežo,” skaidro A. Valdēns. Iesniegtais priekšlikums ir, ka šim procesam kā minimums vajadzīgi pieci gadi. Nozīmīgs ir jautājums par kompensācijām to mežu īpašniekiem, kur piemēroti dažādi aizliegumi. Diemžēl kompensāciju apjomi ir izstrādāti sen un nekādi nav atbilstoši šodienas tirgus situācijai. Vēl nozīmīgs bija jautājums par saziņu, lai meža īpašniekam atvieglotu dažādu dokumentu iesniegšanu, lai nebūtu jādodas tālā ceļā kāda dokumenta vai atskaites iesniegšanai, bet to varētu izdarīt jebkurā virsmežniecībā, tuvākajā mežniecībā vai ar interneta palīdzību. “Priekšlikumi ir iesniegti, gaidīsim rezultātus. Būsim priecīgi, ja izdosies īstenot kaut ceturto daļu no iecerētā,” spriež mežu speciālists.
Jaunaudžu kopšanā ērti lietojams ir rauklis. Tas ir no zāģa sliedes pašizgatavojams rīks koka kātā un labi noder mazo kociņu nogriešanai. Jautāts, kālab nepieciešama jaunaudžu kopšana, Valkas mežzinis Jānis Jaunslavietis atbild, ka vērtīgāko sugu kociņiem jānodrošina optimāli augšanas apstākļi – gaisma, telpa un barības vielas. Viņš uzskata, ka efektīvāk ir zāli pļaut, nevis mīdīt. Nomīdītajās vietās mēdz sarasties peles. Mīdīšana ir efektīva pēc salnām, kad zāle zaudē savu elastību un vairs nepieceļas. Meža atjaunošanas noteikumos paredzēts, ka ap kociņiem jābūt no 30 līdz 50 centimetru lielai augšanas telpai. Tas atkarīgs no aizzēluma augstuma. Ja apkārt aug avenes divu metru augstumā, kā tas nereti novērojams, šim rādiusam jābūt lielākam. Meža īpašniekiem šobrīd ir nozīmīgi zināt izmaiņas likumdošanā, kas strikti nosaka – īpašuma robežām jābūt sakārtotām. Tā daudzviet ir liela problēma un ne viens vien meža īpašnieks ir nokļuvis nepatīkamā situācijā neskaidro robežu dēļ. Meža inventarizāciju var uzsākt tikai tad, ja robežas atbilst Civillikuma prasībām – jābūt skaidri redzamām robežstigām, kuras katram īpašniekam uz savu pusi jāiztīra metra platumā. Vēl noteikti jābūt robežzīmēm jeb kupicām. Bez šiem nosacījumiem ciršanas atļaujas saņemt nevarēs.
