“Apkures ierīces ne tikai prasmīgi jāuzbūvē, bet arī prasmīgi jālieto,” sākoties aukstajam laikam, atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters.
“Apkures ierīces ne tikai prasmīgi jāuzbūvē, bet arī prasmīgi jālieto,” sākoties aukstajam laikam, atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Smiltenes posteņa komandieris Jānis Šepters.
Arī pārkurinātas krāsnis un pašdarinātas elektriskās sildierīces var būt iemesli ugunsgrēkam.
“Apkures ierīču ekspluatācijas laikā tās nepieciešams attīrīt no sodrējiem ne retāk kā divas reizes sezonas laikā un, protams, pirms sezonas. Galvenais ir sekot apkures ierīču stāvoklim un tās nepārkurināt,” brīdina J. Šepters.
Krāsns aizbīdni drīkst aizvērt tikai tad, kad visas ogles ir izdzisušas. Ja kurtuves priekšā ir degtspējīga materiāla grīda, uz tās jāuzklāj degtnespējīga materiāla loksne. Drošības apsvērumu dēļ krāsnī nedrīkst dedzināt tetrapakas, plastmasas un sintētiskos materiālus. Tie skurstenī veido tādu šlagu, ka dūmvada tīrītāja birste nepalīdz un skurstenis aizaug.
Sevišķi uzmanīgiem jābūt, izmantojot pašdarinātas elektriskās sildierīces. Telpā ierīkotā elektroinstalācija ir paredzēta noteiktai slodzei. Ja pieslēdz sildītāju, kura jauda pārsniedz pieļaujamo, vadi var uzkarst, izkausējot izolāciju un radot īssavienojumu.
Ugunsdzēsējs atzinīgi vērtē tos iedzīvotājus, kuri jau pirms apkures sezonas pārbaudījuši, vai krāsnis un dūmvadi ir kārtībā, un novērsuši atklātos defektus. “Citādi ziemā var būt tā, ka kurinām, kā sanāk, un pēkšņi deg ne tikai krāsnī.”
J. Šepters informē, ka sertificēti skursteņslauķi vistuvāk Smiltenei meklējami Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā Valmierā. “Ir arī citas vietas, kur meklēt dūmvadu tīrītājus,” viņš piebilst.
