Pirmdien vizītē Smiltenes un Beverīnas novadā ieradās Vācijas vēstniecības Rīgā misijas vadītāja vietnieks Hennings Simons. Viņa mērķis bija klātienē redzēt, kā Latvijā ir attīstījušās kokapstrādes un mežsaimniecības nozares, vēl jo vairāk tāpēc, ka investīcijas Smiltenes novadā ir ieguldījuši arī vācu uzņēmēji.
Tāds ir arī kokapstrādes uzņēmums SIA “Smiltene Impex” Launkalnes pagastā, ar viesošanos kurā H. Simons pirmdien sāka savu vizīti. Šis uzņēmums, tāpat kā SIA “Lameko Impex” (gatavās produkcijas tirdzniecība) un SIA “Silva Services and Logistics” (tehniskie pakalpojumi), pieder Vācijas uzņēmumam “Baltika Holzindustrie GmbH”. Vācu uzņēmējiem interese nezūdIntervijā “Ziemeļlatvijai” H. Simons atzīst, ka vācu uzņēmējiem joprojām ir interese investēt Latvijā vairāku iemeslu dēļ. Tas ir latviešu augstais izglītības līmenis, salīdzinoši zemās darbaspēka izmaksas un arī Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums – savā ziņā tilts uz lielo Krievijas tirgu. H. Simons Smiltenē tikās ar novada domes vadību, uzklausot informāciju par Smiltenes novadu, tajā galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības virzieniem un sadraudzību ar Vācijas pilsētām.Vizīti noslēdza viesošanās akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Strenču kokaudzētavā, kas ir viena no lielākajām un modernākajām Eiropā un viens no lielākajiem SIA “Smiltene Impex” sadarbības partneriem. Tur ciemiņus uzņēma kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks.H. Simons iepazīst arī citus Latvijas reģionus, bet par Smiltenes novadu bija dzirdējis jau iepriekš šeit attīstītās kokapstrādes nozares dēļ. Misijas vadītāja vietnieks augstu novērtē uzņēmuma “Smiltene Impex” rūpnīcā redzēto. “Ražošanas process pilnībā ir automatizēts. Pārsteidz tas, ka lielā telpā strādā maz cilvēku,” izbrīnu neslēpj H. Simons.Tieši rūpnīcā redzētais izraisīja Vācijas vēstniecības pārstāvja, uzņēmēju un Smiltenes novada vadības diskusiju par duālo izglītību un Vācijas iespējām palīdzēt Latvijai sagatavot profesionālus kokapstrādes uzņēmumu strādniekus.“Mēs jau agrāk esam dzirdējuši no daudziem vācu uzņēmējiem, kuri strādā Latvijā, ka šeit profesionālās skolas labi izglīto teorētiski, taču audzēkņiem pietrūkst praktisko zināšanu – spēju pieiet pie jaunas, modernas mašīnas un uzreiz sākt strādāt,” stāsta H. Simons.Apmācības bāze –Smiltenes novadā?Tam piekrīt uzņēmuma SIA “Smiltene Impex” valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs. “Šī problēma ir ļoti aktuāla, par to sākām runāt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem. Kokapstrādes uzņēmumu strādnieki, kuriem jāprot iestādīt vadīt un apkopt darbgaldus, nekur Latvijā netiek sagatavoti. Mēs šādus speciālistus izaudzinām savā uzņēmumā, taču tas maksā lielu naudu un pacietību. Ja vācu puse varētu šajā jomā sniegt atbalstu, tas būtu ļoti apsveicami,” uzsver V. Ciršs. H. Simons kā labu piemēru min duālo profesionālo izglītību Vācijā, kad “cilvēks ne tikai sēž solā un mācās, bet arī paralēli praktiski apgūst zināšanas”. Iespējams, drīzumā uz Vāciju dosies Latvijas delegācija, lai redzētu duālās izglītības programmu praksē.Tikšanās laikā ar Smiltenes novada domes vadību arī tika apsvērta iespēja nākotnē sagatavot kokapstrādes darbgaldu operatorus Smiltenes Valsts tehnikumā – profesionālajā vidusskolā. “Tas ir aktuāls jautājums, ko nākotnē vajadzētu risināt, piedāvājot šādu profesionālās izglītības programmu,” piekrīt izglītības iestādes direktors Andris Miezītis, taču pagaidām no sīkākiem komentāriem atturas.H. Simons augstu vērtē arī Strenču kokaudzētavā redzēto, uzzinot, kādā kvalitātē un apjomos šis uzņēmums ilgtermiņā rūpējas par Latvijas mežu nākotni.
