Vakar Valkas Dzimtsarakstu nodaļā notika Valkas rajona pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu vadītāju seminārs, lai iepazītos ar jaunākajām izmaiņām likumdošanā.
Vakar Valkas Dzimtsarakstu nodaļā notika Valkas rajona pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu vadītāju seminārs, lai iepazītos ar jaunākajām izmaiņām likumdošanā.
“Vēl šis saiets bija saistīts ar pusgada un gada atskaišu nodošanu un ilggadējo tradīciju — gada uzsākšanu pie kopējas eglītes ar jaukiem vēlējumiem un rotaļām. Ja citos Latvijas rajonos dzimtsarakstu nodaļas vada tikai sievietes, tad mums ir arī viens vīrietis — Edmunds Teteris no Palsmanes pagasta. Mēs par viņu priecājamies,” smaida Valkas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa.
Notikušas izmaiņas uzvārda izvēlē
Pagājušais gads Valkas rajona pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem bija dažādu notikumu pilns. Aprīlī stājās spēkā jaunais “Civilstāvokļa aktu likums”, bet 3. decembrī sāka darboties Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 904, kuri smalkāk nosaka, kāda ir civilstāvokļa aktu reģistrācija, kādi ir reģistri, to paraugi un glabāšanas termiņi. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka kopš aprīļa ir atcelts ierobežojums reģistrēt laulību tikai pēc dzīvesvietas. Tagad to var reģistrēt jebkurā Latvijas dzimtsarakstu nodaļā.
MK noteikumi ir situācijas skaidrojošāki, piemēram, par uzvārdu pēc laulībām. Tāpat kā līdz šim ir iespējams palikt katram savā uzvārdā vai pāriet vienam otra uzvārdā, izvēloties vienu.
Vecāki ilgi gaidījuši šo brīdi
Līdz šim varēja veidot dubultuzvārdu, savam klāt pieliekot otra laulātā uzvārdu. Šajā situācijā, kad ģimenē piedzima bērns, bija sarežģīti izvēlēties, kādu uzvārdu viņam piešķirt. Tagad abiem laulātajiem ir iespēja izvēlēties sev vienotu, turklāt vienādu dubultuzvārdu. Abi vienojas, kurš uzvārds rakstāms pirmais. Līdz šim to nevarēja izdarīt.
Vēl ir jauns noteikums, ka bērnam līdz 15 gadu vecumam var mainīt dzimšanas reģistrā ierakstīto vārdu uz to vārdu, kurā viņu sauc, vai līdz 15 gadu vecumam bērnam var ierakstīt otru vārdu, vai svītrot, ja viņu tajā nesauc. Līdz šim bērna vecuma robeža bija 12 gadu, agrāk pat deviņi gadi. “Tas nozīmē, ka bija vesels posms, kad ar bērna vārdu nevarēja izdarīt neko. Likums neparedzēja arī otra vārda iegūšanu. Ja dzimšanas apliecībā bija divi vārdi, bet vienu no tiem nelietoja, tad neko mainīt nevarēja. Šī norma daudziem cilvēkiem bija apgrūtinoša,” stāsta M. Zeltiņa. Dzimtsarakstu nodaļa aicina visus tos vecākus, kuri ir interesējušies un gaidījuši šo brīdi, lai mainītu bērna vārdu.
Katrs pats atbild par ziņu pareizību
Dzimtsarakstu nodaļās ir ieviestas jaunas reģistra un pieteikumu veidlapas, mazinājušās prasības pret iesniedzamajiem dokumentiem, toties visos pieteikumos ir teikums, ka cilvēks pats ir atbildīgs par viņa iesniegto ziņu pareizību. Tas nozīmē, ka dzimtsarakstu nodaļas nenodarbosies ar ziņu izpēti un izsekošanu, ar datu pārbaudi. M. Zeltiņa atceras gadījumu, kad viņai radās aizdomas par ziņu pareizību. Izrādījās, ka līgavainis patiešām nebija izšķīris iepriekšējo laulību, bet bija gatavs parakstīt pieteikumu, ka laulībā agrāk nav bijis.
Turpmāk ir atvieglota kārtība, kā bērnam mainīt uzvārdu. Agrāk bija grūti mainīt uzvārdu bērnam, kuram noteikta paternitāte. Viņi bija citā statusā nekā laulībā dzimušie bērni. Tagad, ja uzvārda maiņai ir pamats (tēvam vai mātei pēc laulības reģistrācijas, šķiršanas vai uzvārda maiņas) un abi vecāki piekrīt, uzvārdu nomainīt ir vieglāk. M. Zeltiņa zina, ka ir daudz cilvēku, kuri ilgi gaidīja šo likuma normu. “Tie ir it kā sīkumi, bet, ja vecāki nevar dabūt bērnam otru vārdu, tiek vainota dzimtsarakstu nodaļa, taču patiesībā mēs tikai pildām likumu. Nu tas ir kļuvis ērtāks,” uzskata Valkas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
