Mācīties ģeogrāfiju skolēniem ir daudz aizraujošāk, ja attiecīgās valsts dabu, klimatu un sadzīvi viņi redz paši savām acīm. Šādi piecas Eiropas valstis varējuši iepazīt vairāki Smiltenes ģimnāzijas audzēkņi no 7. līdz 10. klasei.
Nesen kārtējais ģimnāzistu pulciņš un viņu skolotājas Rita Rozīte, Ingūna Rulle un Inga Savicka pārradās no Spānijas, kur viņus uzņēma sadarbības projekta partnerskola. Jaunie draugi – spāņiSmiltenes ģimnāzija kā vienīgā izglītības iestāde no Latvijas jau otro mācību gadu piedalās Eiropas Savienības mūžizglītības programmas “Comenius” projektā “Klimats, kultūra, daba – mūsu atbildība Eiropas nākotnei”. Ģimnāzisti kopā ar vienaudžiem no Spānijas, Grieķijas (Krētas), Itālijas (Sicīlijas), Vācijas, Polijas un Bulgārijas pēta šo valstu dabu, klimatu un kultūru. Skolēnu grupas katreiz citā sastāvā, satiekas šajās valstīs (izņemot Vāciju, kur bija tikai pedagogi), kopā strādā nodarbībās un kopā atpūšas.Projekts jau tuvojas finišam. Aprīļa nogalē Bulgārijā notiks projekta noslēguma konference, uz kuru dosies arī smiltenieši.Trīs dienas ilgajā projekta dalībvalstu saietā Spānijā, Fuenalabradas pilsētā netālu no Madrides, Smiltenes ģimnāziju pārstāvēja Rūdis Rozītis un Reinis Putrālis no 8.b klases, Niks Raivis Deičmanis (9.b), Ričards Rullis un Rūdolfs Zušmanis (7.a), kā arī jau minētās trīs skolotājas. Visi ģimnāzisti Spānijā bija pirmo reizi, pirms Latvijas pavasara pasildoties dienvidzemes saulītē, un visi, izņemot Niku Raivi, pirmo reizi lidoja ar lidmašīnu. Arī ieguvums no šā mācību ceļojuma visiem ir līdzīgs: uzlabojusies angļu valodas prasme, pielietojot šo svešvalodu praksē.It īpaši vērtīgi tas ir pirms angļu valodas eksāmena, atzīst Niks Raivis. “Un vēl ir iegūti jauni draugi. Ilgu laiku nevajadzēja, jo daži spāņi jau bija pazīstami. Tagad uzturam kontaktus, sarakstāmies,” piebilst pusaudzis.Gan Nikam Raivim, gan pārējiem patīk Spānijas daba un redzētās pilsētas (Fuenalabrada, Madride, Segovija, Toledo). Iespaidīgs bijis dabas parks ar lielu kanjonu. “Ar binokļiem skatījāmies grifus un to, kādas viņiem ir ligzdas,” piebilst Rūdolfs.
Ieintriģē atbraukt uz LatvijuRūdis un Ričards, kuri trenējas futbolā, īpaši izceļ spāņu pusaudžu un jauniešu hobiju numur 1 – futbolu. “Tur bija tik daudz futbola laukumu, ka futbolu varēja spēlēt uz katra stūra, un neviens neuztraucas par, iespējams, kādu izsistu logu. Spānijā daudz ir tādu cilvēku, kuri spēlē uz ielas un ir tādā līmenī kā tie, kuri Latvijā spēlē futbolu piecus, sešus, septiņus gadus,” spriež Rūdis. Ričards piebilst, ka spāņi pat uz skolu iet, ģērbušies, treniņbiksēs un treniņjakā, lai starpbrīžos varētu uzspēlēt futbolu. Tas, kas latviešu pusaudžiem Spānijā nepatīk, ir netīrība. Pilsētas ir diezgan skaistas, bet arī nesakoptas, secina Reinis.Savukārt paši spāņi ir viesmīlīgi, atvērti cilvēki, par ko skolēni pārliecinājās, nakšņojot viņu ģimenēs.Smiltenes ģimnāzisti Spānijā ne tikai atpūtās, bet arī strādāja, tāpat kā pārējie projekta dalībvalstu skolu pārstāvji, kuriem visiem bija kopīgs uzdevums prezentēt savas valsts “zaļo” arhitektūru un kultūras vērtības.“Mūsu puiši angļu valodā prezentēja guļbūves māju, bet no mūsu kultūras vērtībām piedāvājām divas: Dziesmu un deju svētkus kā nemateriālās kultūras mantojumu un tradiconālos latviešu mūzikas insrtumentus,” stāsta skolotājas Rita Rozīte un Ingūna Rulle.Skolotājas ar gandarījumu secina, ka šādas prezentācijas rada interesi pārējo projekta dalībvalstu delegācijām par Latviju un ieintriģē atbraukt ekskursijā uz mūsu valsti, kur, piemēram, atšķirībā no Eiropas dienvidu zemēm, ir četri gadalaiki.
