Šomēnes Latvijas jaunsardze svinēja savas dibināšanas 15. gadadienu. Valkā 213. jaunsargu vienība izveidojās 2004. gadā un jaunsargu izglītošanas jautājumos vecākā referenta Imanta Pieļa vadībā sekmīgi darbojas līdz šai dienai.
Šomēnes Latvijas jaunsardze svinēja savas dibināšanas 15. gadadienu. Valkā 213. jaunsargu vienība izveidojās 2004. gadā un jaunsargu izglītošanas jautājumos vecākā referenta Imanta Pieļa vadībā sekmīgi darbojas līdz šai dienai.
I. Pielis stāsta, ka vienībai bāzes skola ir Valkas ģimnāzija, bet grupas darbojas arī pilsētas pamatskolā un Ērģemes un Vijciema pamatskolā. “Pašlaik vienībā ir apmēram 70 skolēnu. Jaunākās grupas bērniem nodarbības ir divas stundas reizi nedēļā, bet vecākā grupa jaunsargu prasmes apgūst trīs stundas. 2004. gadā pēc reorganizācijas armijā Valmieras bataljonā, kur dienēju, notika štatu samazināšana un man radās iespēja nodarboties ar pusaudžu apmācīšanu. Jaunsargi apgūst ne tikai militāras lietas, bet iegūst arī labu pieredzi tūrismā, kā arī iemācās sniegt pirmo palīdzību un izdzīvošanas prasmi dažādos ekstremālos apstākļos,” stāsta I. Pielis.
Militārajā apmācībā jaunieši vēl apgūst iemaņas taktikā, ieroču mācību, notiek arī lauku kaujas mācības. Notiek gan teorētiskās nodarbības, gan iegūto zināšanu pārbaude dabā. Jaunieši, kuri ir iestājušies jaunsargos, padziļināti apgūst Latvijas vēsturi. “Puiši mācās jaunsardzes, kā arī Latvijas armijas izveidošanas un darbības vēsturi. Dažas nodarbības vadu es, bet vajadzības gadījumā uzaicinām par noteiktu laika posmu pastāstīt arī vēstures skolotājus. Tagad jaunsargiem ir vēl viens mācību priekšmets – dabas un tehnogēnās katastrofas. Šajās nodarbībās īsumā informējam, kā rīkoties, lai pasargātu sevi un citus ārkārtas situācijā, ko radījusi kāda katastrofa. Līdztekus mācībām nav aizmirsta arī vispārējā fiziskā sagatavotība. Skrienam krosus, rīkojam dažādas sporta spēles,” stāsta I. Pielis.
Viņš atzīst, ka salīdzinājumā ar vienības darbības pirmo gadu, jauniešu aktivitāte un ieinteresētība darboties jaunsargos ir samazinājusies. “Diemžēl tā tas ir. Pēdējā laikā var just, ka lielāka interese par šo kustību ir jaunākās grupas bērniem, bet vecākajā grupā, kur darbojas 16 līdz 18 gadus veci jaunieši, šī interese diezgan strauji sarūk. Te dalībnieku paliek arvien mazāk. Iespējams, tas tādēļ, ka šodien jauniešiem ir daudz citu interešu. Tagad ir daudz iespēju nodarboties ar basketbolu, volejbolu, florbolu un citiem sporta veidiem, lielai daļai par aizraušanos kļuvusi darbošanās ar datoru. Esmu ievērojis vēl vienu lietu – mūsdienu jaunieši ir pieraduši pie komforta un viņus baida saskaršanās ar grūtībām. Daži nav pieraduši būt par kaut ko atbildīgi,” spriež I. Pielis.
Iespējams, daļēji interesi par jaunsargu prasmju apgūšanu mazinājis arī tas, ka vairs nav obligātā dienesta un armijā iestājas vien tie, kuri vēlas kļūt par profesionāliem karavīriem. Tomēr I. Pielis uzskata, ka jaunsargu vienībā iegūtās prasmes un zināšanas puišiem noderēs visā dzīvē. “Mūsu nodarbībās jaunieši apgūst spēju būt patstāvīgiem, un tāda īpašība dzīvē vienmēr noder. Domāju, ka vērtīgi ir prast arī orientēties svešā apvidū, lai nenomaldītos,” apliecina I. Pielis.
Pēc viņa domām, tas, vai nākotnē jaunsargu kustība kļūs lielāka un nākamie profesionālie karavīri nebūs ar uguni jāmeklē, atkarīgs no visas sabiedrības nostājas. “Viens pats instruktors situāciju nemainīs. Patriotiskā audzināšana sākas ģimenē, un tai lielāka uzmanība jāvelta arī valstij,” uzskata I. Pielis.
Tie jaunieši, kas apmeklē nodarbības, uzskata, ka ir interesanti. “Iegūtās zināšanas noderēs. Es personīgi gribu iemācīties labi šaut. Nākotnē viss var būt. Varbūt arī izdomāšu dienēt armijā,” saka Valkas pamatskolas jaunsargs Valters Samariks.
