Sestdien Valkā Eiroreģiona dienas ietvaros notika daudz un dažādi pasākumi. Rīta pusē Lugažu laukumā bija iespēja iepirkties pie vairākiem amatniekiem no Latgales puses, kā arī no Igaunijas un Krievijas, bet vakarpusē kultūras namā izbaudīt trīs stundu ilgu pašdarbības kolektīvu koncertu.
Biedrības “Eiroreģions “Pleskava, Livonija”” izpilddirektors Juris Annuškāns stāsta, ka līdz šim biedrība nav organizējusi tik apjomīgu vienas dienas pasākumu ar visdažādākajām aktivitātēm – amatnieku darinājumu izstādi – tirdziņu, basketbola turnīru, radošajām darbnīcām jauniešiem, kā arī pašdarbības kolektīvu koncertu.
Vēlme satikties un aktīvi darboties Šajās aktivitātēs piedalījās Eiroreģiona trīs valstu sekciju – Latvijas, Igaunijas un Pleskavas (Krievija) – pašvaldību pārstāvji, pašdarbības kolektīvi, jaunieši un sporta komandas. J. Annuškāns uzskata, ka pasākums izdevās, pateicoties mājinieku – Valkas novada domes speciālistu – ieguldītajam “melnajam” darbam, kā arī biedrības dalībnieku vēlmei satikties un aktīvi darboties. Iecerēts, ka nākamgad Eiroreģiona diena notiks kādā no Igaunijas pašvaldībām (pirmā notika Pleskavā). Valkas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Gunta Smane rēķina, ka Eiroreģiona dienā pilsētā viesojās ap 360 ciemiņu. Starp tiem bija arī augstas amatpersonas – Latvijas Republikas konsulāta Pleskavā konsule Irēna Putniņa, kā arī pārstāvis no Krievijas Federācijas Ģenerālā konsulāta Daugavpilī. G. Smane, izvērtējot Valkas novada piederību Eiroreģionam, atzīst, ka vislielākie ieguvumi ir kontakti ar vairākām Latvijas pašvaldībām, kas atrodas pierobežā ar Krieviju, ar kurām līdz šim tik daudz nav nācies ne satikties, ne arī cieši sadarboties.
Pārsteigti par pircējiem “Ziemeļlatvija” novēroja, ka amatnieku tirdziņā savus ražojumus piedāvāji tirgotāji no Alūksnes, Apes, Balvu, Baltinavas, Ciblas, Kārsavas, Ludzas, Rugāju, Smiltenes, Viļakas un pašu mājinieku – Valkas novada.Aprunājoties ar atbraucējiem no Latgales puses, visi kā viens atzina, ka Valkā nav bijuši ilgus gadus. Taču, ieraugot pilsētu, ir patīkami pārsteigti ne tikai par tās vizuālajām pārvērtībām, bet arī par laipnajiem pircējiem, kuri izrāda interesi par jaunumiem. Turklāt iesaistoties Eiroreģiona aktivitātēs, ne tikai pašvaldības, bet arī vietējie uzņēmēji iegūst pieredzi un personīgos kontaktus tālākās darbības attīstībai. Tirdziņā varēja nobaudīt gan ābolu ievārījumu un medu ar lavandas “piešprici” no Balvu puses, gan Kārsavā ceptu maizi ar kaltētiem tomātiem, gan arī Viļakas pusē brūvētu alu.Patīkami pārsteidza arī Smiltenes novada stends, kurā atraktīvi savus gardumus – Firsta madāmas kārumus – piedāvāja tautumeitas no Smiltenes tehnikuma. Pircējiem bija iespēja nogaršot pīlādžu želeju, apelsīnu marmelādi ar viskiju un ceriņu ziedu sīrupu. Apelsīnu marmelāde jau piecus gadus esot pats pieprasītākais smilteniešu “kārums”. Savukārt tirgū sastaptie valcēnieši atzina, ka beidzot pilsētā notiek īsti latvisks tirgus, kurā nav “lupatnieku”, kas tirgo Lietuvas tirgus preces. Arī par pilsētas kultūras namā notikušo koncertu ir pozitīvas atsauksmes, īpaši par māksliniekiem no Pleskavas. Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
