“Ziemeļlatvija” saņēma Raiņa ielas 42. nama iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā viņi izklāsta savas pārdomas un diemžēl pašu spēkiem neatrisināmas problēmas, kuras patiesībā jārisina komunālajiem dienestiem.
“Ziemeļlatvija” saņēma Raiņa ielas 42. nama iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā viņi izklāsta savas pārdomas un diemžēl pašu spēkiem neatrisināmas problēmas, kuras patiesībā jārisina komunālajiem dienestiem. Divstāvu koka ēkā ar malkas apkuri ir astoņi dzīvokļi, un tajos lielākoties mīt pensionāri.
“Vienmēr kurinām gana intensīvi, cik nu kuram tīk, maksājam godīgi par visiem komunālo dienestu pakalpojumiem. Mājas iedzīvotāji veido normālu, draudzīgu saimi, tikai tā dzīvošana īsti normāla neiznāk,” sūrojas nama iedzīvotāji. Viņiem, gluži tāpat kā citiem Raiņa ielas posma iedzīvotājiem līdz pilsētas centram, naktsmieru traucē tranzītsatiksme. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka drīz to novadīs pa nomaļākām ielām.
“Pirmajā stāvā dzīvojam kā pagraba tumsā, jo liepas ielas malā raženi saaugušas. Tās skopi dāvā saules starus un dienas gaismu. Apgaismojumam pat dienā nepieciešama elektrība. Kādreiz ik pēc pāris gadiem šīs liepas “safrizēja”. Tagad pavisam drīz tās ciemosies pie otrā stāva logiem un drūpošajiem balkoniem, kuri būvēti no ļoti nekvalitatīviem ķieģeļiem. Lielākā daļa no mums pagalmā cenšas uzturēt kārtību, jo nav jau grūti noslaucīt durvju priekšu un satīrīt malkas šķūņa apkārtni. Reizēm kavējas atkritumu izvešana, bet ceram, ka tas ir pārejoši,” vēstulē turpina iedzīvotāji.
Domes Pakalpojumu nodaļas darbu vadītāja Vija Iļda atzīst, ka liepas patiešām jāapzāģē. Diemžēl šā gada pavasarī laikā, kad liepas apzāģējamas, bija daudz citu neatliekamu darbu, tāpēc Raiņa ielā tās palika “nesafrizētas”. V. Iļda sola, ka nākampavasar šo darbu nodaļas darbinieki noteikti paveiks. Viņa saprot, ka tas ir neatliekami, jo koki jau sasnieguši elektropārvades līniju.
Vēstules parakstītāji kautrīgi piebilst, ka, iespējams, tas viss ir nieks salīdzinājumā ar daudzdzīvokļu māju problēmām un tajās dzīvojošo cilvēku skaitu, taču mājai ir 11 skursteņi un pēdējo reizi tie ir tīrīti 2004. gada rudenī. Ikviens dzīvokļa īpašnieks zina, ka skurstenis jātīra vismaz reizi gadā un kādas nelaimes var notikt, ja dūmvadus neiztīra. “To, ka Valkas rajonā trūkst skursteņslauķu, mēs zinām. To, ka ir noslēgts līgums ar šā pakalpojuma sniedzējiem Valmierā, arī zinām. 2004. gadā Valkā ieradās pedantisks meistars un savu darbu izdarīja nevainojami,” atceras vēstules rakstītāja Gaida Jēruma. Šo skursteņslauķi ar labu vārdu redakcijas darbiniekiem ir pieminējuši daudzi valcēnieši. Diemžēl gan pērn, gan šogad domes struktūru apsaimniekotās mājas ir aizmirstas. “Laikam nebija pa ceļam,” ironizē Raiņa ielas 42. nama pensionāri. Viņi atzīst, ka glābšanas dienesta darbinieki reizi pa reizei apseko ugunsdrošību dzīvokļos, apskata, vai iedzīvotāji ievēro visus noteikumus, bet viņu kompetencē nav dūmvadu tīrīšanas regulēšana. “Televīzijā un laikrakstos itin bieži redzam ziņas par dažādām ugunsnelaimēm, bet tā arī paliekam neziņā, kam un vai katru reizi jāraksta iesniegums par nepieciešamību tīrīt dūmvadus. Sākoties jaunajai apkures sezonai, mūs māc smagas pārdomas. Ceram, ka 2007. gads, kad mūsu māja kļūs 50 gadu veca, būs veiksmīgāks un sagaidīsim tos pakalpojumus, par kuriem allaž maksājam,” raksta mājas iedzīvotāji.
Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas nodaļas darbu vadītāja Valentīna Gavriloviča atceras, ka pērn šajā mājā dūmvadi ir tīrīti, un to apliecina dokumenti. “Iedzīvotāju attieksme pret skursteņu tīrīšanu ir atšķirīga. Daudzi nevēlas, ka skursteņi tiek tīrīti. Citi to dara paši. Valkas komunālajam dienestam nav sava skursteņslauķa, un to pasūtām no kaimiņrajona. Pasūtījums notiek tad, kad ir sakrājies gana daudz pieteikumu. Dūmvada tīrīšana ir dārgs pasākums. Prakse rāda, ja kurināšanai izmanto labu malku, dūmvadu var tīrīt reizi trijos gados. Ja Raiņa ielas 42. nama iedzīvotāji šo pakalpojumu vēlas, tad tuvākajā laikā viņi to var saņemt,” informē V. Gavriloviča.
