Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta iedzīvotāji ir uzsākuši plašu sabiedrisko vides monitoringa (novērošana, uzmanīšana) programmu.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta iedzīvotāji ir uzsākuši plašu sabiedrisko vides monitoringa (novērošana, uzmanīšana) programmu. Šovasar ir paredzēts iegūt datus par bebru dzīvesvietām, balto stārķu ligzdošanas vietām, latvāņu izplatību, aleju un koku rindām, kā arī pētīt orhidejas dabiskajās pļavās un ūdens kvalitāti upēs.
Tik apjomīga datu vākšana, iesaistot iedzīvotājus, Latvijā notiks pirmo reizi.
“Lai arī sabiedrībā ir izplatīts viedoklis, ka bebri nodara lielus zaudējumus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, pētniekiem un apsaimniekotājiem nav precīzu datu par patieso stāvokli Ziemeļvidzemē. Tieši tāpēc šīs teritorijas iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties bebru izplatības un to aizsprostu izvietojuma apzināšanā,” aicina vides novērošanas programmas darba grupas vadītāja Inta Soma.
Veidos latvāņu izplatības kartes
Novērošanas darbs notiek Apvienoto Nāciju Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda projekta “Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā” ietvaros.
Ziemeļvidzemē nav arī precīzu datu par latvāņu izplatību. Latvāņu plantāciju un audžu apzināšanā iesaistīs tikai pieaugušos. Balstoties uz iedzīvotāju sniegtajām ziņām, ZBR speciālisti veidos precīzas latvāņu izplatības kartes, kas ļaus spriest par nepieciešamajiem pasākumiem šīs Latvijai svešās augu sugas apkarošanā. “Šā darba veikšanā ir ieinteresētas gan pagastu pašvaldības, gan zemnieki, kuru teritorijās ieperinājies šis augs. Tiklīdz būs notikusi tā izplatības kartēšana, varēs meklēt līdzekļus latvāņu iznīcināšanai,” iecerējusi I. Soma.
Novērošanas programmas dalībnieki sadarbībā ar Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtu un Latvijas Ornitoloģijas biedrību Ziemeļvidzemē uzskaitīs un kartēs balto stārķu ligzdas. Pētnieki šo programmu uzskata par īpaši nozīmīgu, jo daudzās Rietumeiropas valstīs stārķis ir kļuvis par retumu un īpašas apbrīnas vērtu putnu.
Pētīs upju ūdens kvalitāti
Vienas novērošanas programmas ietvaros veiks aleju un koku rindu apzināšanu un kartēšanu. Šīs kultūrvēsturiskās vērtības Latvijā nav pilnībā uzskaitītas, un šovasar notiks tikai sākotnējā apzināšana. Tālākā darba gaitā paredzēta detalizētāka izpēte. Diemžēl Latvijā ir bijuši gadījumi, kad notiek aleju izciršana.
Par dabisko pļavu stāvokli liecina orhideju izplatība. Paplašināsies arī upju ūdens kvalitātes pētījumu apjoms. “Ja datus līdz šim vāca Baltijas jūras projektā ietvertajās upēs un to atsevišķos posmos, tad tagad ūdens kvalitātes indikatorus — dažādus ūdensdzīvniekus, piemēram, ūdensskorpionus, spāres, dažādus kāpurus — apzinās gan visā Salacas garumā, gan citās upēs,” informē projekta vadītāja.
Sabiedriskās izpētes programmas dalībnieki dos ievērojamu ieguldījumu pētniecībā — viņu darbs palīdzēs iegūt precīzākas ziņas par norisēm dabā. Latvijā zinātnieki pirmo reizi izstrādā novērojumu protokolus, kas vienlaikus atbilstu zinātniskai datu vākšanas metodoloģijai un būtu piemēroti brīvprātīgiem dalībniekiem.
Programmas izveides sākumposmā notika sabiedriskā aptauja par iedzīvotāju vēlmi iesaistīties dabas norišu vērojumos un iespējamām vērojumu jomām. Kopumā vēlmi piedalīties programmā izteica 254 cilvēki. Izrādās, ka apmēram 100 cilvēku jau veic dažādu dabas norišu vērojumus.
Aicina pieteikties novērošanas programmās
Vēl joprojām tiek meklēti cilvēki, kuriem būtu ziņas par Salacas upes aizsalšanas un ledus iešanas laiku, pļavu aizaugšanu vai jebkādiem citiem novērojumiem, kas ir būtiski iedzīvotājiem Ziemeļvidzemē.
Ziemeļvidzemē cilvēki joprojām aicināti pieteikties viņus interesējošās novērošanas programmās. Izstrādātie novērojumu protokoli ir vienkārši, novērojumu veikšana nav sarežģīta un neaizņem daudz laika. Šovasar notiekošie izmēģinājuma vērojumi vienlaikus sniegs vērtīgas ziņas un pārbaudīs speciālistu izstrādātos novērojumu protokolus, datu savākšanas un apstrādes procedūras. Plānots, ka rudens pusē sāksies mācības programmā iesaistītajiem cilvēkiem, lai nākampavasar izpētes programmas varētu aptvert vēl vairākas vērojumu jomas.
Lai pieteiktos dalībai sabiedriskā vides monitoringa programmā vai sniegtu kādas citas ziņas, visi interesenti aicināti sazināties ar darba grupas vadītāju Intu Somu — e-pasts: IntaSoma@biosfers.lv, tālrunis 6329412, 4041117.
