Šomēnes aprit gads, kopš cauri Strenčiem tranzītā braucošās automašīnas bojā nervus apvedceļa malā esošo namu iedzīvotājiem. Viņu vienīgā cerība ir Valsts policija.
Strenču galvenajā ielā (Rīgas un Valkas ielu posmos) satiksme jau 12 mēnešus ir slēgta ielas rekonstrukcijas un ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūves dēļ. Visi transportlīdzekļi tikmēr tiek novirzīti pa apbraucamo ceļu – Pulkveža Brieža, Beverīnas un Slimnīcas ielām, kas vairāku iemeslu dēļ nav piemērotas tik intensīvas satiksmes plūsmas un smago transportlīdzekļu uzņemšanai.
Iesaistīs netrafarētās automašīnasJau pērn septembrī 23 strencēnieši nosūtīja vēstuli Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirknim, lūdzot veikt ātruma ierobežojuma pasākumus, tai skaitā nodrošināt ceļu policijas regulāras dežūras, lai novērstu tālāku apbraucamā ceļa ielu konstrukciju graušanu, draudus cilvēku drošībai un veselībai un īpašumu bojāšanu.Apbraucamā ceļa posmos jau sākumā tika uzstādītas ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes, kas atļauj braukt līdz 30 kilometriem stundā, taču tas līdzējis īsu brīdi. Visas tālākās nebūšanas strencēnieši uzskaitījuši policijai nosūtītajā vēstulē. Piemēram, transporta vadītāji, redzot, ka kustības ātrums netiek kontrolēts, kļuvuši aizvien nekaunīgāki. Īpaši izcēlušies caurbraucošie “smagsvaru” furgoni un baļķu vedēji. “Parasti, braucot divi līdz trīs viens aiz otra mežonīgā ātrumā, tie nespēj un arī pat nemēģina izvairīties no skataku (kanalizācijas aku – redakcijas piezīme) vākiem, to pašu dara pretim braucošie, rodas it kā masu psihoze, visatļautības sajūta. Minētajās ielās nav iebūvēti trotuāri, vietām ir nepilnīgas nomales vai to nav vispār, un reizēm iedzīvotājiem nākas glābties no trakojošā transporta,” norādīts vēstulē.Gandrīz gada laikā situācija nav būtiski mainījusies, uzskata viens no vēstules parakstītājiem pensionārs Ivars Sijāts, kura privātmāja atrodas Pulkveža Brieža ielas malā. Viņš divas reizes gandrīz jau esot iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā. Kad pa šauro ielu abos virzienos brauc “fūres”, tām uz brauktuves nav vietas, tāpēc klāt tiekot paķerta jau tā šaurā ceļa nomale, un gājējs ir spiests bēgt lejā pa nogāzi. “Ne jau es viens uztraucos, kas notiek uz apvedceļa. Ko pilsētā satieku, visi par to vien spriež. Tas, ko prasām, ir, lai strādā policijas patruļas un lai šoferi brauc mierīgi,” saka I. Sijāts.Apbraucamā ceļa radītās likstas drīz gan beigsies pašas no sevis. Šoruden septembrī atbilstoši līgumam uzņēmumam “8CBR” ir jāpabeidz darbi Rīgas un Valkas ielu posmos un jāatver tie satiksmei.Taču cilvēki gada laikā ir noguruši no tranzīta un vēl atlikušos divus mēnešus vēlas justies pēc iespējas drošāk un komfortablāk, tālab lūdz palīgā policiju, lai tā savaldītu ātros braucējus.Regulāras policijas darbinieku dežūras Strenču pilsētā tomēr nav iespējams norīkot ierobežoto cilvēku resursu dēļ, taču Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa kārtības policijas nodaļas priekšnieks Jānis Vehi sola iespēju robežās nosūtīt policijas ekipāžas uz Strenčiem.“Vasarā ir daudz citu darbu, notiek masu pasākumi, taču centīsimies Strenčiem piesaistīt arī netrafarētās automašīnas,” piebilst J. Vehi.
Ātrbraucēju vidū – arī vietējieJ. Vehi jau pērn rudenī atbildes vēstulē strencēniešiem skaidroja, ka Valkas iecirknis iespēju robežās norīko policijas ekipāžas Strenčos ar nolūku veikt satiksmes uzraudzību. Taču Valkas iecirknis apkalpo Valkas, Smiltenes un Strenču novadus ar pietiekami lielu teritoriju un resursu trūkuma dēļ nevar nodrošināt vienu policijas ekipāžu katrā no novadiem vienlaicīgi. Šogad no 1. janvāra līdz 30. jūnijam policisti ir sastādījuši 26 administratīvā pārkāpuma protokolus par atļautā braukšanas ātruma (30 km/h) pārkāpšanu Strenču apbraucamajā ceļā.Ņemot vērā kopējo statistiku attiecīgajā laika periodā, tie ir gandrīz 19 procenti, kas nav mazs rādītājs, uzsver Vilnis Būce, Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja patruļpolicijas nodaļas satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors.Pirmajā pusgadā visā Valkas iecirkņa apkalpes zonā sastādīti pavisam 137 protokoli par atļautā braukšanas ātruma pārkāpšanu, kas notiek ceļa posmos, kuros uzstādīta ceļa zīme par maksimālā ātruma ierobežojumu.V. Būce norāda, ka Strenču apbraucamajā ceļā par atļautā ātruma pārsniegšanu pieķerto vidū ir arī strencēnieši.“Paldies policijai, jo tā ir darījusi pat vairāk, nekā būtu atļāvis finansējums. Pārmest viņiem mēs neko nevaram,” savu viedokli pauž Strenču novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš.
Grib platākas nomalesStrenču novada domei tagad galvenā rūpe attiecībā uz apvedceļu ir pārliecināt Satiksmes ministriju, lai tā piešķir vienreizēju dotāciju Pulkveža Brieža, Beverīnas un Slimnīcas ielu virsmas seguma atjaunošanai pēc tam, kad satiksmei atkal atvērta būs Rīgas iela. Pagaidām pozitīvas atbildes vēl nav.“Ar savu ceļiem paredzēto uzturēšanas naudu vien tur neko nevaram izdarīt. Tad, kad palaidīsim tranzītu pa galveno ielu, gribam apbraucamajā ceļā salāpīt visas bedrītes, izlīdzināt, uzklāt jaunu virsmas segumu un izbūvēt platāku ceļa nomali, lai gājējiem būtu, kur iet,” informē A. Auniņš.Pagaidām apbraucamajā ceļā periodiski tiek veikta virsmas seguma bojājumu novēršana pieejamo resursu robežās.Uz apbraucamā ceļa remontu cer arī I. Sijāts, it īpaši uz platāku ceļa nomaļu izbūvi. Nomalei no ceļa malas jābūt vismaz pusotru metru platai, taču pie Sijātu mājas tā ir nieka šaura josliņa teju pēdas platumā.I. Sijāts ierosina pašvaldībai nomalēm izmantot pie Strenču skolas uzbērto smilts un grants maisījuma kaudzi, kas palikusi pāri no tranzītielas rekonstrukcijas. “Tur nekādas finanses nevajag. Ja neviena nav, kas strādā, es arī to darbu varu izdarīt, jo iemaņas kā bijušais ceļinieks neesmu zaudējis,” piebilst I. Sijāts.
