Vai no rentabilitātes aspekta ir pamatoti uzsākt tādu biznesu, kā, piemēram, eksportēt siena ruļļus, pārstrādāt rabarberus sukādēs, atvērt kautuvi gaļas liellopiem, pēc pasūtījuma cept kūkas un gatavot ēdienus?
Tādas un vēl citas septiņu Smiltenes, Strenču un Vecpiebalgas novadu jauniešu idejas ir izvērtētas interaktīvās programmas “Tu vari vairāk” bezmaksas nodarbībās, analizējot jauniešu iecerētā biznesa stiprās un vājās puses.
Ģenerē idejas uzņēmējdarbībai“Tu vari vairāk” ir Valsts lauku tīkla aktivitāte – atbalsts lauku jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem uzņēmējdarbības veicināšanai, iedrošinot viņus uzsākt pašiem savu biznesu, skaidro šīs aktivitātes koordinatore Smiltenes novadā, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) lauku attīstības konsultante Laima Āboltiņa. Pērn tādu iespēju LLKC Valkas nodaļa deva Valkas novada jauniešiem. Šogad nodarbību cikls pamatā notika Smiltenes novadā, Smiltenes pagasta pārvaldes telpās, kā arī tika iepazīta Smiltenes novada uzņēmēju pieredze: apskatīta Smiltenes uzņēmuma ”Ziemeļu vīns” ražotne un vīnogu stādījumi, galdniecība Smiltenes pagasta “Kažaučos”, Plāņu pagasta “Mežlauku” savvaļas dzīvnieku audzētava un zemnieku saimniecības “Slīpi” viesu nams Smiltenes pagastā. Tā bija vērtīga pieredze ideju ģenerēšanā, nodarbības vērtē blomēniete Ieva Palma, kura tajās ieguvusi ideju, ko vēl varētu darīt ar ģimenes piemājas saimniecībā 0,3 hektāros audzētajiem rabarberiem, proti, perspektīvā atvērt nelielu mājražošanas rūpalu un no rabarberiem ražot sukādes, kuru “odziņa” būtu izteikta rabarberu garša un aromāts.Savā saimniecībā Palmi audzē rabarberus otro gadu un pagaidām realizē rabarberu kātus pārstrādei. “Šobrīd nekādu ražošanu neplānojam, taču ir iecere nākotnē rabarberu laukus paplašināt. Nodarbībās arī radās doma, ka rabarberus tad varētu pārstrādāt sukādēs mazos apjomos, lai būtu kvalitāte, un piedāvāt tirdziņos, ekoveikalos un tamlīdzīgi,” stāsta I. Palma.Brantēnietis Aivars Rīders studē biznesa vadību Ventspils augstskolā, un, runājot ar kurzemniekiem, viņam radusies biznesa iecere par siena ruļļu eksportu uz Skandināviju, Nīderlandi vai Dāniju. Tādu eksportu jau uzsākuši kurzemnieki, bet vismaz Smiltenes novadā tā ir vēl brīva niša. Siena ruļļu eksporta potenciālu jaunietis saskata arī tiešo maksājumu saņemšanai obligātajā noteikumā, – proti, līdz 15. augustam nopļautajai zālei jābūt novāktai neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita un to nevar atstāt laukā arī sasmalcinātu.“Piemēram, mūsu saimniecībā ir siena pārprodukcija. Pārdodam vietējiem, kuriem tas ir nepieciešams, taču vietējā tirgū pieprasījums pēc siena nav liels,” secina Aivars.Programmas “Tu vari vairāk” nodarbības viņam noderējušas, jo saņēmis praktiskas konsultācijas par zemnieku lietām, kas papildina augstskolā iemācīto teoriju. Pamatu saredz ģimenes uzņēmumāJaunākais Smiltenes novadā sarīkoto nodarbību dalībnieks 18 gadus vecais Viesturs Ceplītis no Plāņu pagasta sākumā bija iecerējis prezentēt biznesa ideju par mežizstrādi. Taču pēc lektoru ieteikuma to nomainīja cita iecere – atvērt gaļas liellopu kautuvi un saldētavu un piedāvāt tās pakalpojumus liellopu audzētājiem.“Mūsu ģimene ar šo jomu jau ir nodarbojusies. Liellopu gaļa ir uzturā vērtīga, jo tajā ir daudz olbaltumvielu, un pēc tās ir pieprasījums,” spriež Viesturs. Savu biznesa ieceri viņam ir laiks attīstīt, jo jaunajā mācību gadā vēl jāpabeidz Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas 12. klase.Nodarbības apmeklēja arī māsas Zaiga Teriška (Vecpiebalga) un Sanita Vantere (Smiltene), kuras iecerējušas ģimenes mājās Vecpiebalgā uzsākt mājražošanu – pēc pasūtījuma cept kūkas, gatavot otros ēdienus un pievest tos klāt klientiem, bet vēlāk attīstīt biznesu, klājot banketa galdus. “Šajās nodarbībās ļoti daudz ko uzzinājām, jo pasniedzēji bija zinoši. Tā arī bija ļoti laba iespēja iemācīties, kā pasniegt sevi,” iespaidos dalās jaunietes.Nodarbības vadīja LLKC Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Valda Empele un lektori – biznesa treneris Māris Resnis un karjeras konsultante Ina Nagle.Mācību pēdējā dienā dalībnieki veiksmīgi aizstāvēja savas biznesa idejas rīcības plānu un saņēma sertifikātus. Viņu plānus vērtēja V. Empele, L. Āboltiņa, LLKC Valmieras un Valkas biroja vadītāja Daiga Siliņa, Strenču novada Plāņu pagasta lauku attīstības konsultante Gunita Kainaize un attīstības finanšu institūcijas “Altum” Valmieras reģionālā centra pārstāve Judīte Eglīte.
