Mazliet dīvaini vērot, cik vienpusīgi reizēm uztveram vienus vai citus notikumus. Lielisks piemērs tam saistās ar Saeimas deputāta Zaķa it kā organizēto balsu pirkšanu dažos Latgales vēlēšanu iecirkņos. Šādās situācijās parasti vaicājam: kam tas izdevīgi? Publiski savu ieinteresētību uzrāda “Saskaņas” politiķi, jo skandāla rezultātā cer iegūt vienu vai divus deputātus vairāk, pie viena vājinot konkurentu pozīcijas. Grūtāk saskatīt tos konfliktus, kas noris partijas “Vienotība” iekšienē. Daži novērojumi liek domāt, ka ir deputātu grupa Viņķeles vadībā, kura vēlas nobīdīt malā Āboltiņas – Zaķa saskanīgo tandēmu.Man neliekas simpātiski ne Zaķis, ne Āboltiņa, bet manas patikšanas nav arguments, lai spriestu, kas īstenībā noticis. Lai kāds būtu Zaķa kungs, bet stulbs viņš noteikti nav, tāpēc atmetīsim domu, ka viņš personīgi būtu kādus Latgales bomžus uzpircis “par pieciem eirīšiem gabalā”. Cita lieta, ja kaut ko līdzīgu darījuši kādi viņa atbalstītāji, bet tad rada izbrīnu, cik rupji tas nostrādāts. Bet tikpat labi varam pieļaut, ka uzpirkšanu kā labi pārdomātu provokāciju organizēja politiskie pretinieki, jo meli un blēdības vairāk raksturīgas tiem politiķiem, kuri mēdz bučoties ar Kremļa propagandas speciem. Un kāpēc gan nebūtu iespējams uzpirkt savervētos lieciniekus Augstākajā tiesā? Teiksim, “Saskaņas” deputāts Elksniņš ne jau izklaides dēļ Latgalē veicis nopietnu “izmeklēšanas” darbu. Iespējami visdažādākie varianti. Strīdu var izšķirt nenozīmīgi blakusapstākļi.
* * *Sabiedrībā dominē nesapratne par Solvitas Āboltiņas it kā iegūto vēlētāju neuzticību. Ja saskaita plusus un mīnusus, tad viņas kandidatūru vairāk vēlētāju atbalstījis nekā svītrojis. Tas ir sava veida fenomens, jo vispirms tiek vērtēts par sarakstu kopumā nodoto balsu skaits, un pēc šī rādītāja “Vienotība” Kurzemē ieguva trīs deputātu mandātus. Konkrēto deputātu uzvārdus nosaka pēc plusu un svītrojumu attiecības. Tādā veidā citā apgabalā par Saeimas deputātu kļuvis cilvēks, kuram svītrojumu vairāk nekā plusu, par to ierosinu pārliecināties smilteniešiem. Nekā nelikumīga tur nav.Kaut kā dīvaini izskatās, ka reti kurš satraucas, ja par deputātu kandidātiem sarakstos mēdz iekļaut cilvēkus, kurus politikai nedrīkst laist pat tuvumā. Var jau būt, ka Kuldīgas jauneklis Junkurs ir foršs čalis, bet personība gan viņš nav, tāpēc sarakstu veidotājiem šī būs laba mācība priekšdienām. Laikā, kad “Vienotība” palikusi bez diviem politikas smagsvariem – Pabrika un Dombrovska – pieaugusi vajadzība pēc tādiem līderiem, kas spēj saturēt kopā partijas rindas, un šajā aspektā Āboltiņai zināmi pozitīvi nopelni. Starptautiskā situācija nav tāda, lai mazajā Latvijā visi karotu pret visiem.
* * *Veidojot valdības koalīciju, pierasts, ka amatu sadale raisa asas diskusijas. Daudzu gadu pieredze liecina, ka sevišķi nikni par ietekmi Ministru kabinetā cīnās ar Lemburgas mēri aplaistā zaļzemnieku frakcija. Tikai viena īpatnība: šī nav tā frakcija, kas gāž valdības. Ķīvēties līdz pēdējam elpas vilcienam, bet īsi pirms katastrofas pratīs mīkstināt savas prasības. To der ievērot visiem tiem vērtētājiem, tostarp žurnālistiem, kuri mēdz vaimanāt avansā, sak, drīz viss juks un bruks, šī valdība kritīs un jaunas varbūt nemaz nebūs.
* * *Latvijā ir tādas nozaru ministrijas, kuras var uzskatīt par toksiskām. Pirmajā vietā minama Veselības ministrija. Ņemot vērā ministru algas, kas speciālistu aprindās nav konkurētspējīgas, turpmāk par ļodzīgā krēsla aizpildītāju kļūšot miljonārs. Cilvēks, kuram alga nav svarīga. Daļa sabiedrības gan uzskata, ka ministrus vajadzētu nozīmēt ar tiesas spriedumu, lai pastrādā klaušu kārtā par minimālo samaksu. Nujā, labi laikam būs tikai tad, ja atlikušie spējīgie cilvēki Latviju būs pametuši, lai savas zināšanas un spējas ziedotu citu tautu labklājības celšanai. Tīkami laikam būs tie politiķi, kuri gatavi dzīvot bomžu patversmēs un visiem citiem tikai dotu un dotu tūkstošus. Skumja ironija.
* * *Kādu brīdi daļu sabiedrības nodarbināja noslēpumainas zemūdenes meklēšana pie Zviedrijas krastiem. Bija vai nebija kaut kas svešs – tā arī palika nezināms. Te jāmin divi aspekti. Pirmkārt, Krievijas agresīvā politika un ieroču žvadzināšana novedusi pie tā, ka pat zviedri sāk satraukties par savu robežu drošumu. Otrkārt, paši zviedri pirms vairākiem gadiem bruņotos spēkus atstāja bez pretzemūdeņu helikopteriem, tāpēc meklēšanā nemaz nevarēja cerēt uz kādu rezultātu. Bet krievu zemūdenes parādīšanās ir iespējama. Arī gar Baltijas valstu jūras robežu tādas mēdz ložņāt. Arī tas iespējams, ka šāda minizemūdene sabojājas, un tādā gadījumā iespējams, ka Krievija ļautu visai apkalpei aiziet bojā, lai tikai nebūtu jāatklāj savas patiesās kārtis. Analītiķi mēdz pieminēt piemēru ar zemūdeni “Kursk”, kad Putins atteicās no citvalstu glābēju palīdzības.
* * *Daudzus gadus esmu vērojis, kā uz situācijas maiņu reaģē mūsu uzņēmēji. Ir cilvēki, kuri vienmēr meklē iespēju pielāgoties situācijai. Bet ir citi, kuri vaimanā un brēc pēc palīdzības no valdības naudas lādes. Tas attiecas gan uz Krievijas pretsankcijām, gan uz klimata radītiem apgrūtinājumiem. Teiksim, aizvadītā sezona ar lielajiem klimata kontrastiem zemniekiem lika nopietni darbināt smadzenes. Bet tā tas notiek visā pasaulē, kur globālās klimata izmaiņas liek meklēt neordinārus risinājumus. Nesen lasīju, ka, piemēram, ASV sīkie un vidējie fermeri izeju atraduši, dibinot zaļos tirgus, kur preces pie patērētājiem nonāk bez alkatīgiem starpniekiem. Ņujorkā šādu tirdziņu pavisam pusotra simta, bet valsts rietumu pavalstis ekoloģiskos tirgus dibina gandrīz katrā mazpilsētiņā. Tēma, par kuru der padomāt.
